4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kārtējā lielveikala būvlaukumā traucē 66 koki!

Imantas iedzīvotāji satraukti par koku likteni veikala celtniecības dēļ

Rīgā, Imantā, Kurzemes prospektā, 3b – vietā, kur agrāk atradās Rīgas Radiorūpnīca, top kārtējais veikals-noliktava „Depo“. Un šajā teritorijā arī aug koki, par kuru nākotni satraukumu pauž apkārtējo namu iedzīvotāji, vēstīja LTV raidījums “4. studija”.  

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns  stāstīja, ka attiecībā uz koku ciršanu lēmums tika pieņemts jau 2016. gada nogalē. Tajā brīdī, kad būvniecības iecerei tika izdota būvatļauja, reizē izdota arī koku ciršanas atļauja.

“Runa ir par aptuveni 66 kokiem, ko ir plānots nocirst. Sākotnēji gan šis cērtamo koku skaits bija lielāks, bet sadarbībā ar attīstītāju tika pārrunāta šī situācija un tika rasts kompromiss, ka daļu no vērtīgākajiem kokiem saglabās, bet daļu pārstādīs,” stāstīja Butāns.

Raidījums gan būvlaukumā nevienu pārstādītu koku nefiksēja, vien pāris duglāzijas vienā būvlaukuma malā un dažus bērzus – otrā. Citā būvlaukuma stūrī ir vairāki desmiti celmu.

Projekta attīstītāju - SIA “Pārupes būmaņi” - komentāru iegūt neizdevās, jo uzņēmuma nekustamo īpašumu attīstības daļas vadītājs telefonsarunas laikā vien apgalvoja, ka pilnīgi visi darbi objektā noritot saskaņā ar projektu.  

“Mēs brīžiem kaut kā triviāli vērtējam apstādījumu zonas, parkus pilsētās. (…) Mēs kādreiz vienkārši par šiem zemesgabaliem runājam – dižkoks ir, dižkoka nav. Īpaši aizsargājams biotops ir, īpaši aizsargājama biotopa nav. Nu tad brīnišķīgi – būvējam ciet to visu! Tādai pieejai nevajadzētu būt,” raidījumam pauda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Dabas aizsardzības eksperts uzsvēra, ka Rīgā un citās lielajās pilsētās ir problēmas gan ar trokšņiem, ar putekļiem, un visbeidzot - tas ir cilvēku veselības jautājums.

“Pat ja te nav nekāda īpaši aizsargājama biotopa, ja nav te dižkoku, tad tik un tā apstādījumi gādā par to, lai mums būtu mazāk putekļu, lai mums būtu vairāk skābekļa, lai mums būtu labvēlīgs klimats un jā – arī šādi apstādījumi, veidojot pilsētas mikroklimatu, iespējams, ka ļoti karstā vasaras dienā izglābj kāda sirds slimnieka dzīvību vai samazina kāda karstuma dūriena vai saules dūriena risku,” norādīja Svilāns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti