Ilūkstes novadu izveidoja 2003. gadā, apvienojot trīs pagastus ar Ilūkstes pilsētu. Ieskautam Daugavpils rajonā, tam nekas cits neatlika, kā vien saglabāt ciešas saites gan ar Daugavpils pusi, gan vēlāk izveidoto Latgales plānošanas reģionu. Taču, laikam ejot, Ilūkstes novads politiski saka vērties rietumu virzienā, pozicionējot sevi kā Sēlijas pašvaldību.
“Joprojām mēs dzīvojam cerībās, ka kaut kas var vērsties mums par labu. Šis laiks, man liekas, Latvijas vēsturē paliks īstenībā varbūt tumšākais laiks valsts attīstībā,” sacīja Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna (Latvijas Zemnieku savienība).
Pašvaldībā šo laiku pavada, rīkojot strūklaku šovus, aizņemoties salīdzinoši lielas summas jaunu projektu sākšanai un rīkojot pasākumus, kuros Covid-19 ierobežojumu laikā pulcējas vairāki desmiti iedzīvotāju.
Ilūkstē jau nedēļu tiek rīkoti dažādi pasākumi, un pilsētas centrā un pie pagastu pārvaldēm tiek atskaņota novada himna. Šis novads gan bija viens no pēdējiem, kas Satversmes tiesā vērsās ar pieteikumu, ka nevēlas tik apvienoti ar kaimiņnovadu.
“Īstenībā šīs filigrāni sarežģītās lietas spēj apstrādāt un noformulēt tikai ļoti profesionāli advokāti, un viņu Latvijā nav nemaz tik daudz. Noslodze bija liela, un mēs bijām spiesti gaidīt savu kārtu,” skaidroja Rāzna.
Ilūkstes novada dome izdevumus par advokāta pakalpojumiem sedz no pašvaldības budžeta. Tikmēr citā ar Latgali neapmierinātajā pašvaldībā – Varakļānu novadā – cīņai Satversmes tiesā iedzīvotāji tika aicināti ziedot. Savu pieteikumu tā iesniedza laikus, un to šonedēļ beidz, nevis sāk izskatīt.
“Bet jums ir jāatceras, ka pēdējās pašvaldības atnāca vēl pagājušā gada beigās, un lietas sagatavošana prasa laiku. Satversmes tiesa dara visu, lai pēc iespējas vairāk lietu izskatītu līdz pašvaldību vēlēšanām,” sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Satversmes tiesā informēja, ka otrdien, 25. maijā, aizsāktās lietas sagatavošanas termiņš ir 25. jūnijs. Kā pēdējā lieta atstāta visapjomīgākā – kopā ar Ilūkstes novadu spriedumu tajā gaida 14 pašvaldības.
“Nedaudz šie termiņi neiet kopā ar to racionālo viedokli, kā vajadzēja būt, ka tam bija jābūt zināmam pirms vēlēšanām un stipri pirms vēlēšanām. Tad jau skatīsimies,” sacīja Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (“Vienoti novadam”).
Arī Varakļānu novadā īsi pirms vēlēšanām un paredzētās novada reformas rīko dažādus pasākumus, kā arī izsludina konkursus suvenīru izgatavošanai. Pašvaldības tradīcija esot to uzticēt vietējiem uzņēmējiem, šoreiz uzvarējis pulksteņu un alkohola ražotājs.
“Tas vietējiem iedzīvotājiem liek padomāt par mūsu novada prezentāciju. Un es ceru, ka Varakļāni kā tādi ar novadu reformu nebeigsies un tik un tā kādam šie suvenīri būs vajadzīgi,” pauda Justs.
Ne Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, ne Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna šajās pašvaldību vēlēšanās nekandidē.
KONTEKSTS:
Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu, paredzot no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42.
Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu. Pirmajā no tām tiesa pasludinājusi spriedumu, secinot, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmei.
