Sadaļas Sadaļas

Ārpus Rīgas

Apsaimniekotājs: Daudzdzīvokļu māju renovācijai birokrātisku šķēršļu būs vairāk

Ārpus Rīgas

Sācies mežu stādīšanas laiks – Strenču kokaudzētavā jau izpirkti visi stādi

Ilūkste plāno kļūt par Sēlijas attīstības centru

Ilūkste plāno kļūt par Sēlijas attīstības centru

Sēlija ar pilsētām, jo īpaši lielām, nevar lepoties, taču kā centrs, kas satuvinātu un vienotu apkaimes novadu iedzīvotājus un sniegtu tiem nepieciešamos pakalpojumus, ir būtisks. To atzīst gan pašvaldības darbinieki, gan paši iedzīvotāji. Šobrīd Ilūkstei ir ambiciozs plāns kļūt par Sēlijas reģionālo centru, kam par pamatu ir vairāki priekšnoteikumi.

Ar kultūras pasākumiem kā sākotnēju piesaistes vietu apkaimes, tostarp Sēlijas reģiona iedzīvotājiem tieši Ilūkste jau kļuvusi par sava veida attīstības centru. Ilūkstieši stāsta, ka pilsēta attīstās un kļūst sakoptāka.

Tas, vai ģeogrāfiski Ilūkste atbilst tam, lai kļūtu par centru, ir cits jautājums. Tomēr savas ambīcijas pilsēta izvirza. “Sēlijas kontekstā - jā. Sēlijas novadā mērķtiecīgi attīstās visas pilsētas. Ilūkste kartē liekas mazliet Sēlijas malā, bet tas jau netraucē attīstīties,” saka Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns.

Priekšnoteikumi būt par reģiona centru Ilūkstei ir. Svarīgi piesaistīt un apgūt pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tas ir primārais mērķis, virzoties uz ieceri kļūt par Sēlijas reģionālo centru.  “Ilūkstē attīstības programmā ir nosprausta vīzija par reģionālās attīstības centru un tālāk jau arī par Sēlijas attīstības centru. Eiropas projekti tomēr dalās – ir projekti lielajiem novadiem, reģionālajiem attīstības centriem, pilsētām. Ja mēs būsmi šis reģionālais attīstības centrs, tas nozīmēs, ka mēs varēsim piesaistīt papildus investīcijas,” saka Maigurs Krievāns.

Tikmēr Ilūkstes domes priekšsēdētājs Jānis Puriņš ir skeptisks par to, kā tiek izlietota Eiropas Savienības fondu  nauda: “Ar Eiropas naudu ir tā – to dabū, uztaisa to, ko nevajag, 20% saņem. Piemērs ir Ludzas slimnīca, arī Ilūkstes peldbaseins – it kā vajadzīgs, bet tādu naudu ieguldīt…”

Viņaprāt, svarīgākais pilsētā un novadā ir radīt darba vietas: “Vajadzīgas darbavietas, jāattīsta bizness, jo bezdarbs diezgan liels. Zemnieku saimniecības it kā ir lielas un labas, bet rūpniecības, kas agrāk bija Ilūkstē, vairāk nav.”

Uz to norāda arī Bebrenes pagasta dienesta viesnīcas darbiniece Marika Bukša: “Vajadzētu, lai to cilvēku vairāk būtu, jo visi aizbrauc prom. Lai nāk mācīties – mums ir skaista, sakopta vide, atjaunota profesionālā vidusskola.”

Līdzekļi attīstībai jāvirza uz  darba vietu radīšanu un izglītību, un priekšnoteikumi tam esot, saka arī domes vadība. “Ilūkstē izglītības iespējas ir pilnīgi nodrošinātas, jo mums ir mūzikas, mākslas skola, sporta skola, divas vidusskolas, pirmsskolas izglītības iestāde. Izglītības iespējai un attīstībai viss ir pieejams,” saka Krievāns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt