Ilgtspējīgās modes eksperte: Lielajiem apģērbu ražotājiem vēl daudz darba dabas sargāšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Apģērbu industrija tiek uzskatīta par otro lielāko vides piesārņotāju pasaulē. Industrijai bieži pārmet dabas piesārņošanu ar kokvilnas audzēšanā un apģērbu ražošanas procesā izmantotajām ķimikālijām, dzeramā ūdens resursu izšķiešanu, ražošanas izvietošanu Āzijas valstīs, kur apģērbu ražošanā nodarbinātie reizēm spiesti strādāt necilvēcīgos apstākļos. Uz vides aizstāvju pārmetumiem daļa lielo ražotāju reaģējuši, ieviešot apģērbu atpakaļsavākšanas sistēmas.

Lielie apģērbu ražotāji pamazām izvērš tekstila atkārtotu izmantošanu
00:00 / 05:23
Lejuplādēt

Janvāra beigās tirdzniecības centros esošie apģērbu veikali vilina ar krāšņiem plakātiem par atlaidēm. Pie stendiem, virs kuriem lieliem burtiem lasāms apsolījums, ka šeit viss maksā 3, 5 vai 7 eiro, rosās ļaudis. Pārmērīga patēriņa veicināšana, ignorējot gan vides, gan sociālos jautājumus, ir daļa no pārmetumiem, ko globālo apģērbu zīmolu virzienā raida vides aizstāvji. Ir ziņas par gadījumiem, kad saražotais apģērbs, ko nav izdevies pārdot, no veikaliem nonāk izgāztuvēs vai kurtuvēs.

Ilgtspējīgās modes eksperte Dace Akule stāsta, ka lielie tirgotāji neredz nepieciešamību nodarboties ar ilgtspējas jautājumu.

 "Tāpēc jau tas T krekls - viņa pārstrāde maksā vairāk nekā vienkārši jaunu uzradīt, un tas ir tas ekonomiskais pamatojums, kāpēc tādi lieli zīmoli kā "H&M", bet arī citi, - viņi neredz ekonomisku pamatojumu ņemties ar šo ilgtspējas jautājumu, ja viņi Āzijas valstīs var saražot daudz lētāk kaut ko jaunu. Ļoti daudzi no šiem produktiem, kas ir saražoti par spīti lielajām atlaidēm un mēģinājumiem to pārdot "Pērc divi, trešais pa brīvu" un tamlīdzīgi kampaņās...

Ļoti, ļoti liels skaitlis no šiem jaunajiem apģērbiem ir palikuši nepārdoti, un arī tā ir ļoti liela problēma, un arī viņi daļu no šiem produktiem vienkārši sadedzina kurināmajā sistēmā," stāsta Akule.

Pēdējos gados vairāki globāli pazīstami apģērbu ražotāji, piemēram, zviedru koncerns "H&M" un spāņu zīmols "Zara", vides aizstāvju pārmetumus cenšas mazināt, veidojot īpašas novalkāto vai no modes izgājušo apģērbu atpakaļsavākšanas sistēmas.

"H&M" Latvijas pārstāvniecība pagājušajā nedēļā rakstiskā paziņojumā informēja, ka piecu gadu laikā ar apģērbu vākšanas iniciatīvas starpniecību Latvijā savāktas jau 500 tonnas dažādu tekstila preču. Pēc uzņēmuma pārstāvju paustā, 60% no savāktā tekstila tiek izmantota atkārtoti.

Citviet Eiropā iespēju novalkātās vai apnikušās drēbes atstāt īpašās veikalos izvietotās kastēs kopš 2016. gada piedāvā arī "Zara" veikalu tīkls. Baltijas valstīs esošajos "Zara" veikalos šādu kastu nav. Akule teic - šajā jomā vēl ir daudz darāmā.

"Ir tādi unikāli, inovatīvi uzņēmumi, kas arvien vairāk arī iet uz priekšu savā attīstībā, kas pieņem šos apģērbus un pēc tam pārstrādā, un vēlreiz atkal taisa dzīpariņus, un pēc tam audumus un pēc tam jaunus produktus. Un tas ir tas, uz ko tagad modes industrija, tie, kas vēlas to ilgtspējīgo ceļu meklēt, arī skatās," skaidro Akule.

Globālo apģērbu zīmolu pieteiktie plāni šajā jomā esot visai ambiciozi, taču šobrīd nav īsti saprotams, kā tos domāts  sasniegt. Eiropas Savienības uzmanība pagaidām vairāk pievērsta plastmasas atkritumu daudzuma samazināšanai - jau pēc dažiem gadiem plānots aizliegt vienreiz lietojamo trauku, plastmasas kokteiļsalmiņu un vates kociņu tirdzniecību.

Obligātu tekstila atkritumu šķirošanu plānots ieviest pēc dažiem gadiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Rudīte Vesere skaidro, ka Latvijā, tāpat kā visās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, līdz 2025. gada 1. janvārim ir jāizveido dalītā atkritumu savākšanas sistēma tekstilmateriāliem. Līdzīgi kā tas ir ar papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumiem.

"Tas arī noliks konkrētus kritērijus un lietas, kas būs jādara tiem, kas ar apģērbiem strādā.

Un pavisam noteikti tā ir joma, kurā prasās daudz vairāk regulācijas un tāds, teiksim, "burkānu un pātagu" princips, jo līdz šim regulācijas trūkuma dēļ ir radusies tā lielā problēma jeb problēmas, kuras mēs redzam šobrīd," uzsver ilgtspējīgās modes entuziaste Akule.

Kamēr lielie ražotāji vēl meklē veidus, kā mazināt industrijas nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, patērētājiem, kas mēdz aizdomāties par vides jautājumiem, Akule iesaka retāk ļauties atlaižu vilinājumam un biežāk aizdomāties, vai noskatītais apģērba gabals patiešām nepieciešams.

"Ir virkne visādu jauku variantu - kā apmaiņas un andeles un tamlīdzīgi -, kā mēs varam, pat ja mums ir gadījusies, kā saka, kājas paslīdēšana un kaut kas ir nopirkts, kas beigās tomēr netiek lietots vai mēs esam izauguši no kaut kā fiziski vai mentāli, - mēs meklējam tos citus veidus, kā šos apģērbus nodot mantojumā kādam vai vienkārši atrast kādu jaunu saimnieku, lai tomēr tas netiktu izmests atkritumos," norāda Akule.

Aplēses liecina, ka aizpērn Latvijas iedzīvotāji atkritumos izmetuši aptuveni 16 tūkstošus tonnu tekstila.

“Otra elpa” projekta vadītāja Paula Anškena
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Iespēju ziedot apģērbu un tādējādi gan pagarināt tā kalpošanas ilgumu, gan ziedot labdarībai ļauj veikalu tīkls “Otra elpa”. Tā projekta vadītāja Paula Anškena Latvijas Radio gan pastāstīja, ka 40% no nodotajām mantām nākas izmest. Tāpēc regulāri nākas izglītot klientus par to, kādiem jābūt ziedojumiem, - ka tām jābūt tīrām un nenovalkātām lietām.

Viņa arī norāda, ka Latvijā nebūt nav sakārtota tekstila otrreizējā izmantošana. Turklāt labdarības veikali nebūs tie, kas spēs to sakārtot. Primāri būtu jāsāk ar sabiedrības izglītošanu. Tāpat jāsaprot, ko ar šādu tekstilu būtu iespējams darīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti