Alda Jansone viena pati vada savu vairāk nekā 300 ha lielo zemnieku saimniecību „Lazdas”, kas atrodas pašā Madonas novada nomalē, Ošupes pagastā. Kā sējumi pārziemos, varēs spriest tikai pavasarī, taču - ja labība paspējusi izveidot stipru sakņu sistēmu, salam nevajadzētu kaitēt, uzskata graudkope.
„Būtībā grūti būs tiem ziemājiem, kas vēlu sēti un nav apsakņojušies. Man šis lauks ir laicīgi sēts. 16.augustā laikam iesākām sēt, un es priecājos, ka ir pareizi iesēts, viņi ir apsakņojušies, sacerojuši, nu varbūt arī pārziemos šo ziemu,” cerību pauž Jansone.
Taču ziemājiem var kaitēt ne tikai dabas untumi. Saimniece novērojusi, ka pirmie pavasara vēstneši viņas apkārtnē ir milzīgie zosu bari, kas te nolaižas, lai ieturētu krietnu maltīti:
„Mums te pie Lubāna ezera ir ļoti interesanti - pavasaris atnāk ar zosu bariem! Tad viss tiek pamatīgi noēsts. Jūs redziet, pašlaik ir zaļš, bet ir pavasaris, kad atlido zosis un viss paliek melns!”
Lai arī pašlaik laukos iestājies zināms miera periods, darāmo vienmēr var atrast. Kamēr nav darba uz lauka un sals nedaudz atkāpies, pa dienas vidu "Lazdu" strādnieks Ivars Krieviņš ceļmalās izcērt saaugušos krūmus:„Tagad, kad iesilst, jāiet atkal uz grāvjiem krūmi cirst dienas vidū. Ja grādi 12, 13, tad rokas nesalst, var iet.”
Lielākas bažas gan sagādā jaunie ogulāji un ābelītes. Jau rudenī raisījušies ziedpumpuri, kas diez vai stipro kailsalu pārcietīs.
„Ābelītes tagad jaunās šeit, pagājušogad sastādītas, un krūmmellenītēm bija ļoti lieli pumpuri, tādi jau uz plaukšanu, - nu cerams, daba kaut ko glābs!" saka Alda Jansone.
Spēcīgajam salam spītē vienīgi viesmīlīgā suņu meitene Arīna un dzīvespriecīgā strūklaka zivju dīķa vidū. Kamēr tā burbuļos, zivīm piemājas dīķī skābekļa pietiks.
