Tieši ceturtdien Jaunjelgavas novada dome grasās lemt par Jaunjelgavas vidusskolas 5.klases skolnieka izslēgšanu no skolas par 1.klases skolnieka piekaušanu. Šī iemesla dēļ 1.klases skolnieks jau vairāk nekā mēnesi nav apmeklējis skolu. Arī 5.klases skolnieks šobrīd vairs neapmeklē skolu un mācās mājās.
Jaunjelgavas novada domes vadītājs Guntis Libeks akcentē, ka Izglītības likums nosaka, ka pašvaldībai jānodrošina izglītība savā novadā dzīvojošam bērnam. Tas nav jādara attiecībā uz citu novadu bērniem. 5.klases skolnieks dzīvo Vecumnieku novadā.
Juhņēviča norādīja, ka likums aizliedz bērnu izslēgt no skolas pamatskolā, jo to liedz Satversme, kas paredz tiesības uz pamatizglītību. Turklāt bērnu no skolas drīkst izslēgt direktors, nevis pašvaldība.
Viņa skaidroja, ka galējais soda līdzeklis bērniem, kas izdarījuši būtisku pārkāpumu ir nosūtīšana uz sociālās korekcijas iestādi, kāda Latvijā ir viena – Naukšēnos.
Juhņēviča gan uzsvēra, ka ziņošana par notikušo Jaunjelgavas vidusskolā bijusi nesamērīgi novēlota. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka skolai par vardarbības gadījumu bija jāziņo policija. Taču informēta bija tikai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija – turklāt arī pēc divām nedēļām. Bez tam skola neizsauca arī „ātro palīdzību”, kas bija jādara, ņemot vērā faktu, ka piekautais bērns guvis smagu traumu.
IKVD vadītāja norādīja, ka tomēr par katru cenu nav jātiecas izvērtēt, kurš ir vainīgs notikušajā. „Man pat negribas vērtēt, kurš ir vainīgs. To lai vērtē policija (..) Nav vainīgs tas bērns, kas piekauts un viņa vecāki. Bet es domāju, ka labi nejūtas arī otrs bērns un viņa vecāki,” pauda Juhņēviča.
Viņa piebilda, ka pērn Izglītības kvalitātes valsts dienests saņēmis 610 iesniegumus par iespējamajiem pārkāpumiem skolās, no kuriem lielākā daļa gan bijuši nepamatoti. Taču 10% no tiem attiecas uz bērnu savstarpējo vardarbību.
