IKVD sāk administratīvo lietu pret Jaunjelgavas skolas direktori, taču atbrīvot nevar

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Mēnesi pēc Jaunjelgavas vidusskolā notikušās vardarbības, kurā cieta 1.klases skolēns, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) sācis administratīvā pārkāpuma lietvedību pret skolas direktori Laumu Mīligu par pienākumu nepildīšanu un iespējamiem pārkāpumiem, nenodrošinot skolēniem drošu vidi, taču atbrīvot no amata var tikai pašvaldība, preses brīfingā sacīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.

Pēc pārbaudes IKVD varētu apsvērt iespēju prasīt pašvaldībai izvērtēt skolas direktores atbilstību amatam, aģentūrai BNS teica Juhņēviča.

Viņa uzsvēra, ka par vardarbību Jaunjelgavas skolā IKVD uzzinājis no TV3 raidījuma „Bez tabu” sižeta. Nākamajā dienā uz skolu pārbaudē devās inspektore, kas runāja ar direktori un pedagogiem, kā arī izvērtēja skolas iekšējās kārtības noteikumus un citus dokumentus.

Juhņēviča par pašlaik secināto teica, ka skolas direktore nav ievērojusi valdības noteikumos paredzēto, kā skolai jārīkojas, ja notikusi smaga trauma vai vardarbība. Pēc patlaban secinātā, ir pārkāptas izglītojamā tiesības uz droši vidi.

Skolas direktorei var piemērot Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) noteikto administratīvo sodu – bargākais APK sods ir soda nauda līdz 100 latiem. Uz aģentūras BNS jautājumu, vai skolas direktore var zaudēt darbu skolā, Juhņēviča atbildēja, ka par to var lemt tikai pašvaldība.

Pēc masu medijos izskanējušajām ziņām, Jaunjelgavas novada mērs Guntis Libeks par pieņemamu risinājumu uzskata iespējamā varmākas – 5.klases skolēna – izslēgšanu no skolas. IKVD vadītāja aģentūrai BNS paskaidroja, ka tas nav iespējams, jo „nevar izslēgt no skolas, jo to nosaka likumā noteiktais, ka pamatizglītība ir obligāta”.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa teica, ka pirms trim gadiem skola zināja, ka skolēnam, kas tagad tiek vainots vardarbībā, bija uzvedības problēmas, taču skola nevērsās nevienā institūcijā, ziņojot par problēmu. Rieksta-Riekstiņa arī pastāstīja, ka inspekcija saņēmusi no iesaistītajiem dienestiem ziņas, ka skola nevēlējās šādu informāciju sniegt. „Taču, ja ir trīs vai vairāk pārkāpumu, skolai ir jāziņo pašvaldības administratīvajai komisijai,” uzsvēra VBTAI vadītāja, atzīstot, ka skola tā nerīkojās.

„Minimums, kas skolai bija jādara, netika izdarīts,” viņa piebilda, norādot, ka turklāt skolā nav izstrādāta kārtība, kā rīkoties vardarbības gadījumos.

IKVD vadītāja secinājusi, ka skolā nav sociālā pedagoga amata vietas, kas šajā gadījumā bija nozīmīgi, turklāt psihologs skolā strādā tikai vienu dienu nedēļā.

Juhņēviča preses brīfingā sacīja, ka pašlaik cietušais zēns atrodas krīzes centrā un iespējamam varmākam tiek nodrošināta mājmācība.

VBTAI vadītāja informēja, ka VBTAI pašlaik strādā ar 11–12 smagiem bērnu agresijas un vardarbības gadījumiem.

Uz jautājumu, kā šāda agresija varēja rasties, Rieksta-Riekstiņa atbildēja –„ja bērns rīkojas tik agresīvi, ar viņu pašu noticis kas slikts ģimenē”, paskaidrojot, ka lielākoties agresīvie bērni ģimenēs ir pāraprūpēti, vecāki izturas nekritiski un nepievērš bērnu problēmām vajadzīgo uzmanību, un problēmās parasti vaino citus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti