Pēc dienestā pieejamās un publiskās informācijas izvērtēšanas, secināts, ka LU nebija tiesīga izvedot apvienoto Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Līdz ar to šādas promocijas padomes lēmumi attiecībā uz doktora grādu mākslas zinātnē atzīstami par neleģitīmiem. Turklāt padomē bijuši iekļauti divi zinātnieki nepieciešamo piecu vietā, kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības mākslas zinātnes nozarē.
IKVD uzdeva LU izvērtēt apvienotās promocijas padomes mākslas zinātnē izveides un darbības likumību, konkrētām personām izsniegto diplomu tiesiskumu, iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un zinātniskās darbības efektivitāti attiecībā uz promocijas procesa norisi mākslas zinātnē.
„Doktora darbi ir izstrādāti kvalitatīvi, taču nav bijušas augstskolai tiesības vispār uzsākt promocijas procesu, lai varētu šo doktora zinātnisko grādu piešķirt tieši mākslas nozarē,” norādīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.
Kā uzsver dienestā, šajā situācijā problēma ir ar juridisko procedūru, bet ne promocijas darbu izstrādes kvalitāti. IKVD arī atzīst, ka LU faktiski bija piemērota Ministru kabineta noteikumos paredzētie doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtība un kritēriji.
„Izvērtējot situāciju nav radušās šaubas, ka LU būtu pārkāpusi kaut ko, raugoties no kvalitātes viedokļa, no doktora darbu satura vai zinātniskās kvalitātes viedokļa. Bet nav ievērota procedūra un līdz ar to LU ir pārkāpusi normatīvos aktus, izsniedzot doktora grādus mākslas zinātnē,” norāda IKVD.
Kinokritiķe Dita Rietuma promocijas darbu aizstāvējusi jau pagājušogad. Viņa saka, tagad jānogaida, kā rīkosies Universitāte. „Pieliet eļļu es negribu. Tālāko rīcību apsveru, bet gribu zināt LU tālāko rīcību. Tagad gari un skaisti izrunāties ir pilnīgi bezjēdzīgi,” saka Rietuma.
Ingrīda Vilkārse, kura ir viena no trim mākslas grāda ieguvējām, redz arī izglītības ministrijas augstākās izglītības departamenta atbildību. „Ja piecu gadu laikā no 2008.gada departaments nav atklājis šīs problēmas, bet tās atklājusi fiziska persona, tad droši vien ir jārunā arī šajā augstākajā līmenī. Ne tikai universitāte jāpiesauc kā vainīga, bet šis jautājums jārisina no “augšpuses”,” norāda Vilkārse.
LU pašai tagad būs jāpiedāvā veidi, kā problēmu atrisināt doktora grāda ieguvējiem. Pavisam trīs cilvēki kopš 2008. gada kļuvuši par mākslas zinātnes doktoriem, bet šogad viens doktorants savu zinātnisko darbību pārtraucis.
LU zinātnes prorektors Indriķis Muižnieks iepriekš Latvijas Radio skaidrojis, ka grāds ir likumīgs un uz to pastāv arī tagad. Norāda, ka universitāte vēl rezultātu apstrīdēs un izglītības un zinātnes ministrijai jau gadiem sen bija jāizstrādā zinātniskā grāda izsniegšanas kārtība. „Tas ir sholastisks mēģinājums viduslaiku gudrības garā, sasēdināt eņģeļus uz adatām. Tā ir mūsu universitātes nostāja jau sen, ka zinātniskais grāds ir tāpat kā citur pasaulē: vienots pasaulē filozofijas doktors PHD un tad pēc darba skatās vai tas ir teātra socioloģijā vai sporta fizioloģijā vai baleta kinemātikā,” saka Muižnieks.
Iepriekš jau vēstīts, ka problēmas ar doktora grādu piešķiršanu bijušas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA), kurai nav deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesības pedagoģijā. RPIVA nav to augstskolu vidū, kas minētas Ministru kabineta noteikumos par „doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām”.
IKVD arī bija sācis pārbaudi par Latvijas Universitāti sakarā ar zinātniskā grāda piešķiršanu mākslas studijās.
