"Es teikšu diezgan rupji un vulgāri – mēs, Ikšķile, savas nostājas dēļ esam tikuši čakarēti, čakarēti un čakarēti,"
Ikšķiles novada vadītājs Trapiņš, runājot par administratīvi teritoriālo reformu, allaž pamanās likt lietā pa kādai šerpai frāzei.
Savulaik kaimiņu Ogres rajonā ietilpstošā Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju savu novadu izveidoja vēl trīs gadus pirms iepriekšējās teritoriālās reformas, kurā saglabāja neatkarību kā patstāvīgs novads. Kad pēc pašreizējās valdības darba sākuma straujus apgriezienus uzņēma nākamais teritoriālās reformas etaps, Ikšķile tika iezīmēta jaunajā Ogres novadā ar 57 tūkstošiem iedzīvotāju. Ikšķilnieku tur būtu ceturtā daļa ar attiecīgu mazākuma teikšanu. Tāpēc jau pērn ilggadējais mērs Trapiņš saviem iedzīvotājiem aptaujā prasīja domas par reformu.
"Šeit arī parādījās Ikšķiles novada kopienas viedoklis: aptaujā piedalījās vairāk nekā trīs tūkstoši vēlētāju, no kuriem 98 procenti pateica, ka Ikšķiles novadam ir jāpaliek kā atsevišķai pašvaldībai un atsevišķai administratīvajai vienībai. Šeit ir būtiski, ka Satversmes tiesa, izvērtējot [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības] ministrijas un ministra [Jura] Pūces ("Attīstībai/Par!") rīcību, atzina, ka ministrs ir rīkojies prettiesiski, neievērojot Satversmi," norāda Ikšķiles novada vadītājs.
Satversmes tiesas atziņa, ka pašvaldību lietu ministrs iedzīvotāju aptauju apturējis prettiesiski, Ikšķilei devusi cerību arī par uzvaru cīņā pret iekļaušanu topošajā Ogres novadā. Taču, kamēr gaida Satversmes tiesas spriedumu, Ikšķiles novads jau tagad izjūtot Ogres pārlieku iejaukšanos tā darbībā. Proti, līdz teritoriālai reformai par lielākiem ieguldījumiem katrā no jaunveidojamā novada pašvaldībām kopīgi lemj visu domju vadītāji. Jaunajā novadā Ogre būs līdere, un tai arī lielāka teikšana par Ikšķiles tēriņiem tagad.
"Tas, ka viens pašvaldības vadītājs var lemt, atbalstīt vai neatbalstīt kādu projektu, ir pilnīgs absurds un likuma brāķis.
Runa ir par Skolas ielu 4 Ikšķiles pilsētas centrālajā daļā, kur mēs bijām paredzējuši izbūvēt nomas telpas ģimenes ārstu praksēm un ārstiem – speciālistiem. Šajā kovidlaikā mēs jau būtu to sākuši realizēt, un mūsu novada iedzīvotājiem tas būtu būtisks atspaids – veselības aprūpe un tās pieejamība. Ir ļoti skumji, ka vienas pašvaldības vadītājs mums var norādīt uz mājasdarbiem," stāsta Trapiņš.
Gaidāmā reforma ir padziļinājusi plaisu attiecībās starp Trapiņu un Ogres mēru Egilu Helmani no Nacionālās apvienības. Tikmēr Ogrei šajā reformā izdevies saglabāt līderes lomu, ne tikai iegūstot varu pār kaimiņu novadiem, bet ar politisko būšanu koalīcijā viegli tiekot arī pie valstspilsētas statusa.
Ogres uzkundzēšanās Ikšķilei kremt vēl vairāk tāpēc, ka Ikšķile ir pašpietiekama pašvaldība, kas vairāk nekā miljonu eiro gadā iemaksā finanšu izlīdzināšanas fondā ne tik turīgo pašvaldību pabalstīšanai.
Ogre savukārt sevi uzturēt nespēj, un no fonda saņem teju piecus miljonus eiro.
"Nu, tad jau var valstspilsētu Ogri, kas ir naudas saņēmēja, izpušķot ar lampiņām un zīmēties, ka ir viens no labākajiem noformējumiem Ziemassvētku gaisotnē. Tas viss ir labi – cilvēkiem vajag prieku un gaismu. Tikai ir jautājums: par kādu naudu tas tiek darīts?" uzsver Trapiņš.
Nākamotrdien, 22. decembrī, Satversmes tiesa lems par pirmo divu iebilžu cēlāju pašvaldību lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu. Šajā lietā Ikšķile iebilst pret iekļaušanu Ogres novadā, savukārt Limbažu domei nepatīk, ka novadam atņemts Skultes pagasts, kas iekļauts Saulkrastu novadā.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
