Tomēr Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") ikgadējā ārpolitikas ziņojumā, ar ko viņš otrdien, 3.janvārī, iepazīstināja Ministru kabinetu, pārmaiņu vēsmas nav manāmas.
Ikgadējā ziņojumā virkne prioritāšu
Ārlietu ministrijas ikgadējā ārpolitikas ziņojumā kā Latvijas šī gada prioritātes ir nosaukta valsts ārējā drošība, attiecīgi sadarbība ar NATO un Eiropas Savienību (ES), drošība un stabilitāte pašā ES un tās kaimiņu reģionos, vietējo uzņēmēju eksporta iespējas, kā arī investīciju piesaiste un saikne ar tautiešiem ārvalstīs.
Ziņojumā minēta migrācijas problēma un terora draudi Eiropā, hibrīdapdraudējums un kiberdrošība. Tāpat ieskicētas vēlamās attiecības ar Apvienoto Karalisti pēc "Brexit", arī cildināta veiksmīgā sadarbība ar Kanādu un ASV.
"Pašlaik, lasot ziņojumu, izskatās, ka ASV vēlēšanās ir uzvarējusi Hilarija Klintone un nekādas pārmaiņas nav gaidāmas.
Nav nekādas vēsmas, ka ir uzvarējis kandidāts, kura ārpolitikas piedāvājums ir diezgan radikāls priekš ASV, priekš tā, ko tradicionāli prezidenti ir teikuši par mūsu reģionu un NATO," teica Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Ministrs: Nebūs kardinālu izmaiņu
Ārlietu ministrs Rinkēvičs kritiku noraida: "Es neredzu kardinālas Latvijas – ASV attiecību izmaiņas. Mēs, protams, pieļaujam, ka būs jauni akcenti ASV-Ķīnas attiecībās, ASV-Krievijas attiecībās. Būs jautājumi, par kuriem būs diskusijas ES līmenī, klimata pakete, brīvās tirdzniecības līgums. Mēs dzirdam pietiekami daudz uzvārdus, kurus mēs zinām kā labas sadarbības partnerus no iepriekšējām administrācijām, kas varētu ieņemt to vai citu amatu.(..). Ja viņi ieņems šos amatus, sarunas būs vieglākas," teica ministrs.
Pētnieks Hiršs atzīst, ka ASV iekšpolitikā prezidents ir diezgan ierobežots rīcībā. Savukārt ārpolitikā prezidentam ir diezgan brīvas rokas. "Prezidents ir tas, kurš paver jaunu lapaspusi ASV ārpolitikā attiecībā uz kādu valsti. Protams, Kongress ir svarīgs.
Kongresā ir atbalsts Baltijas valstu drošībai un nemainīgām attiecībām attiecībā uz NATO un Krieviju, bet Kongress nav galvenais ārpolitikas veidotājs," teica pētnieks.
Tuvāk vēlamajam nekā esošajam
Iepriekšējais – 2016. gads – ziņojumā raksturots kā īpaši veiksmīgs un nozīmīgs attiecību veidošanā ar Ziemeļeiropas valstīm. Vēstures doktors Kārlis Daukšts norāda, ka "Latvijai ar zobiem un nagiem ir jācīnās par savu vietu Ziemeļeiropā"
Vienlaikus Daukšts atzīst – ministrs attiecības ar ziemeļu kaimiņiem raksturojis tuvāk vēlamajam nekā esošajam. Ziņojumu kopumā Daukšts raksturo kā nogaidošu.
"Pasaule atrodas kaut kādu pārmaiņu gaidu periodā, un šis gaidu periods ir arī atstājis iespaidu uz secinājumiem un pašu ziņojuma toni," teica Daukšts.
Atsevišķa sadaļa ziņojumā veltīta arī attiecībām ar Krieviju gan no Latvijas, gan visas ES skatupunkta.
"Pašā ziņojumā arī ir daudz tādu globālu vērtējumu, kur, teiksim, Latvija tomēr nevar ietekmēt šos procesus, bet vērtējumi ir izteikti, it kā mēs būtu globāla, ietekmīga, ja ne lielvalsts. (..). Es nenoniecinu Latvijas ģeopolitisko, ģeostratēģisko, bet mums vairāk ar tādu pašcieņu, atturību [vajadzētu] vērtēt apkārtējos notikumus, kas ir pie mūsu robežām. (..)
Mēs pārāk asi reaģējam uz kaut kādiem otršķirīgiem un taktiskiem gājieniem, ko Krievija veido kā propagandiskus paņēmienus, un mēs uz to velkamies, atvainojos par izteicienu," sacīja Daukšts.
Plašāka diskusija par ziņojuma saturu notiks ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.
