Ik gadu ceļu negadījumos traumas gūst vismaz 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem

Katru gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju, kas vecāki par 60 gadiem. Piemēram, pērn negadījumos iekļuvuši apmēram 230 seniori, no kuriem daļa guvusi smagas traumas, savukārt 22 – gājuši bojā. No visiem bojāgājušajiem uz ceļa trešdaļa ir seniori, liecina Valsts policijas dati. Tādēļ atbildīgās iestādes uzsākušas informatīvu drošības kampaņu gājējiem senioriem.

Meklē īsāko ceļu

Ik gadu ceļu negadījumos traumas gūst vismaz 200 gājēju vecumā virs 60 gadiemAnnija Petrova un Viktors Demidovs

Rīgā blakus Centrālajai stacijai, vietā, kas ved no Satiksmes ministrijas uz Centrāltirgus pusi, cilvēki bieži šķērso ielu neatļautā vietā. Turpat blakus gan atrodas gājēju tunelis. Tomēr daļa izvēlas to neizmantot un mēģina paskriet garām trolejbusiem un mašīnām neatļautā vietā.

„Vai es vienīgā? Jūs iedomājaties sevi manā vietā. Jums būs gadi 70, kad tu nevari pat uzkāpt pa trīs kāpnēm, un ja tev jākāpj ir lejā un augšā. Ko tad jūs darītu? Jūs taču tiešām izmantotu to momentu, kad nav neviena, es taču nevienam netraucēju...”

„Man tagad ir slikti. Man nokāpt pa kāpnēm ir desmit reizes grūtāk nekā šeit pāriet. Tikai tādēļ. Vienu reizi es tikai šeit pāriešu. Vairs neiešu. Es nepārkāpju!”

Latvijas Radio uzrunāja iedzīvotājus arī citur Rīgā. „Es cenšos ievērot signālus. Tagad jau vajag uzmanīties vairāk.”

„Mēs šķērsojam krustojumos pie luksofora. Tur divu domu nevar būt. Un es galīgi nepiekritīšu jums, ka pensionāri ir tie grēcinieki. Es domāju, ka pusaudži, skolēni ne retāk pārkāpj noteikumus.”


Trešā daļa no bojāgājušajiem uz ceļa ir vecāki par 60 gadiem. Par to liecina Valsts policijas dati. Vairāk par trešdaļu smagi cietušo gājēju ir seniori. Turklāt katrs trešais gājējs, kas negadījumu izraisījis, ir šajā vecuma grupā. Galvenie nelaimes gadījumu iemesli: ceļa šķērsošana neatļautā vietā un gaismu atstarojošo elementu nelietošana.

Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre stāsta gadījumu no savas pieredzes: „Vasarā es braucu ar automašīnu pa Dienvidu tilta viaduktu un redzēju, ka pa tilta vidu iet kundze krietnos gados.”

Mistre apturējusi mašīnu un vaicājusi sievietei, kur viņa dodas. Kundze atbildējusi, ka apmaldījusies. „Respektīvi, viņa kaut kur bija šķērsojusi brauktuvi, nemācējusi no tilta noiet, un līdz ar to šo viaduktu šķērsoja kājām. Nācās viņu aizvest līdz drošākai vietai. Protams, šeit jautājums ir par to, ka kundze tomēr gados, ko tad viņa šeit darīja un kur tad bija viņas tuvinieki, kas tomēr kaut ko tādu pieļāva, jo viņa vairs īsti nemācēja no šī tilta noiet,” saka Mistre.

Zūd kritiska attieksme pret sevi

Novecošanas gaitā notiek cilvēka personības izmaiņas, skaidro veco ļaužu slimību speciālists, Rīgas Austrumu slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs Jānis Zaļkalns: „Mēs ne vienmēr saglabājam [spēju racionāli domāt], es lietoju „ne vienmēr”, jo tā absolutizēt nevar, bet kritiska attieksme pret sevi, tātad spēja novērtēt savas spējas un no tā izrietoša adekvāta rīcība noteiktā situācijā [samazinās].”

Tas dažādās pakāpēs attiecoties uz visiem senioriem. „Nevajadzētu kaut kā pārdzīvot vai justies apvainotam, ja mēs sakām, ka novecošanas gaitā personība var izmainīties. Izmainās kognitīvā funkcija, tātad cilvēka izpratne ne vienmēr par sevi, situāciju, notikumiem ir īsti adekvāta, un arī pieņemtie lēmumi ne vienmēr ir atbilstoši situācijai,” skaidro Zaļkalns.

Pasliktinās redze, palēninās reakcija, spēja paredzēt laiku, kādā pietuvojas transportlīdzeklis. Taču atbildīgi ir arī senioru ģimenes locekļi. „Tuvinieki bieži paļaujas uz pašu senioru pašvērtējumu: man neko nevajag, man palīdzēt nevajag, es varu visu, viss ir kārtībā,” saka speciālists.

Tādā gadījumā jaunākajiem ģimenes locekļiem vajagot pavērot, vai vārdi, ko saka vecmāmiņa vai vectēvs, atbilst patiesībai, norāda Zaļkalns:

„Redzīgi un dzirdīgi ģimenes locekļi nereti ir ļoti svarīgi, lai seniors novecotu veselīgi un bez nevajadzīgām liekām problēmām.”

Jevgēnijs Kravčuks

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsts Jevgēnijs Kravčuks stāsta, ka bieži ir gadījumi, kad senioru notriec mašīna. Smagākās traumas ir, piemēram, iegurņa kaula lūzumi, galvas, kakla un krūšu kurvja traumas. „Ja mēs salīdzinām, piemēram: ja mašīna notriec gājēju - vai tas ir seniors vai jebkura vecuma gājējs - pie 50 km/h vai pie 60 km/h, tad 100% abos gadījumos būs ķermeņa bojājumi, bet, iespējams, ka pie 60 km/h gājējam būs arī letāls iznākums,” stāsta Kravčuks.

Policija aicina seniorus nepārvērtēt savas spējas, ievērot noteikumus, domāt arī par citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Tāpat tuviniekiem būtiski parūpēties par saviem ģimenes locekļiem, savukārt vadītājiem – jābūt vērīgiem un arī jāievēro noteikumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti