Apdegumu centra vadītājs, ārsts Sergejs Smirnovs pastāstīja, ka šogad pagaidām bijuši divi pacienti, kas apdedzinājušies ar no jūras izskalotu balto fosforu. Ārsts pieļauj, ka vēl daļa cietušo pie ārstiem nevēršas.
"Vienā gadījumā sadega rokā, kur bīstamākais ir tas, ka plaukstas ādas un muskuļu slānis ir plāns. Šie apdegumi aiziet līdz pat kauliem un locītavām. Tās jau ir diezgan nopietnas operācijas. Otrā gadījumā vīrietis no jūras izskaloto fosfora gabalu ielika biksēs, un tas sāka degt. Viņš guva kreisā gurna un augšstilba apdegumus un ārstējās trīs nedēļas.
Pie mums arī bieži nokļūst ārzemnieki, kas īsti šo problēmu nezina, jo viņi ierauga pludmalē, ka ir dzintars un uzreiz ķer," stāstīja Smirnovs.
Neapstrādāta dzintara rotu darinātāja Ilze Vainovska pastāstīja, ka dzintara ķeršanas sezona sākas rudenī, bet vasarā tos īpaši daudz meklē atpūtnieki. Jau daudzus gadus nodarbojoties ar dzintara meklējumiem, liepājniece tāpat cenšas sevi pasargāt no iespējamās apdedzināšanās.
"Tas ir aktuāli, jo burtiski pirms dažām dienām arī sociālajos tīklos parādījās bēdu stāsts no man pazīstama lietuvieša, kas jau otrajā paaudzē nodarbojas ar dzintaru. Viņa puika bija krūšu kabatiņā ielicis fosfora gabaliņu, domājot, ka tas ir dzintars. Tas nozīmē, ka arī dzintara meklētāji nav pasargāti no tā.
Tā kā to ir vērts atgādināt vēl un vēl, ka nelikt atradumus kabatās, bet kādā trauciņā.
Un viņš pats aizdegsies, ja būs pietiekami ilgu laiku bijis saulē," stāstīja Vainovska.
Ārsts Smirnovs vēl piekodināja, ka aizdegušos fosforu jācenšas apdzēst ar kādu auduma gabalu, jo, dzēšot ar ūdeni, tas var turpināt degt. Pirmām kārtām ātri ir jānorauj degošās vai kūpošās drēbes un nekavējoties jāmeklē arī ārstu palīdzība, jo tas ir arī termiski ķīmisks apdegums.
"Fosfors uzliesmo 36 līdz 42 grādu temperatūrā. Kamēr viņš sasilst dažu minūšu laikā, viņš var sākt degt tajā plaukstā. Tas ir tas bīstamākais, jo fosfors tad ir tiešā saskarē ar ādu.
Tā ir ne tikai ķīmiska, bet arī toksiska viela, kas var caur ādu iesūkties ķermenī," stāstīja ārsts.
Viņš atgādināja, ka īstais dzintars ir spilgtāk dzeltenīgs un daudz maz caurspīdīgs, bet parastais fosfors ir zaļganpelēcīgs un matēts. Dzintars ir ciets, bet fosfors - drūpošs. "Jāatceras reģions no Bernātiem līdz Liepājai, un īpaši jāuzmanās pēc vētrām, jo tad šie fosfora gabali tiek izskaloti no jūras," stāstīja Smirnovs.
Tā dēvēto "viltus dzintaru" jeb fosforu vētru laikā šajā reģionā izskalo, jo padomju okupācijas laikā un 80. gadu beigās Baltijas jūrā nonāca liels baltā fosfora daudzumus, ko izmantoja sprāgstvielās un militārajās mācībās Papes poligonā.
