Politiskā pieredze Vējonim var palīdzēt, jo viņš labi zina politisko virtuvi.
Taču tā var kaitēt, jo līdz šim partijas ir vairījušās par prezidentu ievēlēt cilvēku, kurš ir bijis politiķis. Pašreizējais prezidents Andris Bērziņš, lai arī Saeimā bija ievēlēts no ZZS saraksta, tomēr nekad nebija un nav kādas politiskās partijas biedrs. Tāpēc arī nav skaidrs, kāpēc, piemēram, Nacionālajai apvienībai vajadzētu atteikties no sava kandidāta - Eiropas Savienības tiesneša Egila Levita - Vējoņa labā, norādīja Ījabs.
Ījabs apliecināja, ka liela loma Valsts prezidenta ievēlēšanā varētu būt opozīcijai, jo balsojums par prezidentu parlamentā ir aizklāts.
Iepriekš ZZS solīja, ka Valsts prezidenta amatu kandidātu oficiāli nosauks 11.maijā, kas ir nākamā pirmdiena.
Gan “Vienotība”, gan Nacionālā apvienība jau iepriekš neoficiāli pieļāva, ka varētu atbalstīt Vējoņa kandidatūru. Bet visas koalīcijas kopīgais lēmums par Valsts prezidenta amata kandidātu paredzēts 12.maijā.
Pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu.
Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti - Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai".
Tāpat neoficiāli kļuvis zināms, ka “Vienotības” kandidāts varētu būtu Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Partijas valdes sēdē izskanējuši vēl četru iespējamo prezidenta amata pretendentu vārdi – Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Solvita Āboltiņa un Ojārs Kalniņš.
