Viņš akcentē, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis atbilstoši izrādītajai iniciatīvai runā ar dažādiem iespējamiem kandidātiem, jo partijas parādījušas, ka tās premjeru atrast nespēj.
Taču krīze premjera meklējumos aizgājusi diezgan tālu, norāda politologs Ījabs.
Katram cilvēkam, ar kuru runāja prezidents, nevajadzētu parādīties kā premjera amata kandidātam, kā tas šobrīd noticis, uzsver politologs. Ir bijušas sarunas, droši vien ne tikai ar Baiku, iespējams ar citiem, bet publiskajā telpā izskanēja tā, it kā Baiku jau pirmdien grasās nominēt premjera amatam, saka Ījabs.
Viņš gan atgādina, ka ir pagājis jau mēnesis, kopš Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdības demisijas, un “sabiedriskā doma kļūst nervoza”, līdz ar to jebkurš cilvēks, kas pieminēts sarunās, kļūst par drošu kandidātu, kas rezultātā jāatsauc.
Tas parāda, ka krīze premjera meklējumos aizgājusi tālu, un tagad prezidents iesaistījies, “izmantojot savus apsvērumus un savu paziņu loku”, saka Ījabs.
Jau ziņots, ka Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei", "Vienotības" sadarbības partija), ar kuru piektdien ticies Valsts prezidents, sestdienas rītā paziņoja, ka nolēmis turpināt darbu pašvaldībā un atsakās pretendēt uz valdības vadītāja krēslu.
Jau decembrī "Vienotība" oficiāli paziņoja, ka premjera amatam izvirzīs partijas līderi Solvitu Āboltiņu, lai gan pret viņu iebilst daļa pašu “Vienotības” biedru un arī Nacionālā apvienība.
Tad par reālāko tika minēts finanšu ministrs Jānis Reirs, tomēr viņš no premjera amata atteicies. Pret Reira kandidatūru asi iebilda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Iepriekš vēl divi pašreizējās valdības ministri – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") – noraidīja iespēju kļūt par premjera amata kandidātu, kā iemeslu minot daudz darāmo darbu savās jomās.
