Nākamā koalīcija izskatās tāda pati kā šī, tikai ar līdzvērtīgākām pozīcijām,” teica Ījabs.
Jau ziņots, ka koalīcijas partijas, atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem, ir ieguvušas līdzīgus rezultātus. „Vienotība”, kas līdz šim pārliecinoši vadīja koalīciju, ieguva 21,62%, savukārt ZZS – 19,74% un Nacionālā apvienība – 16,5%.
Ījabs atzina, ka tuvākajās nedēļās varētu izskanēt vairāku potenciālo premjeru vārdi.
No otras puses, politologs pieļāva, ka līdz ar vairāku partiju visai līdzīgo mandātu skaitu nākamajā Saeimā valdības jaunajā parlamenta sasaukumā varētu mainīties salīdzinoši biežāk. Tādā gadījumā parlamentā nebūtu pārliecinoša spēka, kas saturētu koalīciju. Tāda situācija savulaik bijusi Latvijas politikā laikā pirms Aigara Kalvīša kā premjera, norādīja politologs. Tāpēc visai liela loma nākamajā Saeimā varētu būt mazajām frakcijām – „No sirds Latvijai” un Latvijas Reģionu apvienībai, jo tieši tās varētu izšķiroši nodrošināt vairākumu koalīcijai.
Partiju „Saskaņa” un "No sirds Latvijai" (NSL) iespējas iekļūt koalīcijā viņš novērtēja skeptiski. „Saskaņa” pati ir pietiekami daudz darījusi, lai nespētu būt koalīcijā, norādīja politologs. „Tas ir jautājums „Saskaņas” vēlētājiem, cik ilgi viņi šādi domā turpināt,” sacīja Ījabs.
Savukārt NSL „visdrīzāk spīd opozīcija”, teica Ījabs. Ja pašreizējā koalīcija bez citu politisko spēku atbalsta spēj noturēt varu, tad nav pamata ņemtu NSL.
Ziņots, ka atbilstoši provizoriskajiem rezultātiem nākamajā Saeimā iekļuvušas sešas partijas. "Saskaņa" ir ieguvusi 23,26%, "Vienotība" - 21,62%, ZZS - 19,74%, Nacionālā apvienība - 16,5%, "No sirds Latvijai" - 6,91%, Latvijas Reģionu apvienība - 6,47%.
