Ijabs teica, ka līdz šim EP strādājis komfortabli, jo divas lielākās grupas - konservatīvie un sociāldemokrāri - varēja iecelt visas amatpersonas, kuras gribēja. Taču tagad tām vairs nav vairākuma, tādēļ ir sagaidāmi kompromisi. Ijabs vērsa uzmanību arī uz to, ka jāizvēlas ne tikai EK prezidents, bet arī EP prezidents, Eiropas Padomes prezidents un arī augstais pārstāvis ārlietās.
Runājot par Latvijas pārstāvja Valda Dombrovska ("Jaunā Vienotība") izredzēm nākamajā komisijā, Ijabs pieļāva, ka viņš varētu arī saglabāt savu atbildības jomu. Tajā pašā laikā Latvijai ir svarīgas arī citas jomas - lauksaimniecība un digitālā attīstība, pauda Ijabs.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības līderi vēl pirms Jāņiem tikās samitā Briselē, lai vienotos par nākamo EK vadītāju un citiem augstajiem amatiem, taču tas neizdevās. Būs otrs mēģinājums – svētdien, 30. jūnijā. ES līderi mēģinās vienoties par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju, kurš nomainīs Žanu Klodu Junkeru. Sarunas ir arī par citiem amatiem, proti, kurš būs nākamais Eiropadomes vadītājs pēc Donalda Tuska, arī augstais pārstāvis ārlietās un Eiropas Parlamenta prezidents.
EK prezidentu saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem izraugās ES dalībvalstu vadītāji, un pēc tam to apstiprina Eiropas Parlaments. Starp abām pusēm ir domstarpības – Eiropas Parlaments uzskata, ka par EK līderi ir jākļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas kandidātam, taču valstu vadītāji, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons domā citādāk.
Uz augstajiem amatiem ir virkne kandidātu – Eiropas Tautas partijas frakcijas vadītājs Manfrēds Vēbers, Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, „Brexit” sarunvedis Mišels Barnjē, arī Lietuvas bijusī prezidente Daļa Grībauskaite un vēl citi.
