Panorāma

Trīs miljonu auto iepirkums lielos dīlerus neinteresē

Panorāma

Skolu reorganizēšana laukos saspīlē iedzīvotāju attiecības

Igauņu skaits Latvijā sarūk

Igauņu skaits Latvijā strauji sarūk

Visu šo nedēļu un it īpaši vakar daudz sveicienu simtgadē sūtīts Igaunijai un igauņiem. Bet, interesanti, cik daudzās ģimenēs par godu Igaunijai svētku galdi bija klāti šeit pat Latvijā? Nacionālās enciklopēdijas dati rāda, ka igauņu minoritātes īpatsvars Latvijā strauji sarūk.

Skolotāja Ivika Keisele ar saviem otrklasniekiem lielākoties runā igauniski. Rīgas Igauņu pamatskolas 2.a klasē mācās 18 bērni, no tiem trīs ir igauņi, pārējos ar mūsu ziemeļu kaimiņu saista ģimenes saites vai vienkārši interese. Viņas mamma ir latviete, kura apprecējās ar igauni un pārcēlās dzīvot uz Pērnavu. Keisele pati jau 17 gadus dzīvo Latvijā.

"Latvija vienmēr man bijusi tāda tāla, mīļa zeme, sanāca tā, ka es apprecējos ar latvieti un tad teicu mammai, ka tagad dodu to godu Latvijai atpakaļ un braucu dzīvot uz Latviju. Igaunijā nodzīvoju 30 gadus, skolā gāju Igaunijā.

Esmu īsta igauniete, tas tieši ļoti labi palīdz, ka strādāju šeit igauņu skolā, jo abas kultūras ļoti labi saprotu," teica Keisele.

Klasē gar sienām redzami zīmējumi un attēli ar Igaunijai nozīmīgām lietām, simboliem. Tie ir ikdienas atgādinājumi bērniem par tautu, kas dzīvo mums līdzās. Un noder arī kā špikerīši, kad svētku dienā skolā lielie bērni mazajiem sagatavojuši viktorīnu.

"Man ir tāds prieks, ka varu viņus Latvijā svinēt, jo Igaunijā svinēs visi, bet Latvijā tikai mēs varbūt skolā vairāk un Igaunijas biedrībā, tāpēc man ļoti liels prieks būt šeit un rādīt latviešiem, kā igauņi tos svētkus svin," sacīja skolotāja.

Savukārt basketbola treneris Arvo Kallaste sevi tomēr sauc par latvieti. Viņa tēvs bija igaunis. Pēc atgriešanās no izsūtījuma viņa vecāki palika dzīvot Latvijā.

"Kaut kas jau tur iekšā ir, bet viss pārējais ir tur, kur tu dzīvo. Man ir dēls, ģimene. Dēlam un sievai mans uzvārds, līdz ar to dinastija turpinās, bet nu turpinās šinī vidē," teica Kallaste.

Kallastem Igaunijā ļoti patīk, tur dzīvo viņa radi. Igauniski viņš mazliet saprot, bet nerunā, no bērnības atceras kādu dzejoli, ko tētis bieži skaitījis.

"Es cienu valsti, es cienu, ka mans tēvs ir igaunis – starp citu, interesanti, ka viņam šogad 11. augustā būtu bijuši 100 gadu. Viņš arī ir dzimis 1918.gadā – bet tā tas būs, es zinu, ka viņiem ir februārī, bet īstie mani svētki noteikti būs 18.novembris," teica Kallaste.

Gada beigās iznākošajā Nacionālajā enciklopēdijā būs šķirklis par Latvijas iedzīvotāju etnisko sastāvu.

Demogrāfs profesors Pēteris Zvidriņš mūsu kaimiņtautu minoritāšu skaitam norādījis datus par pēdējiem gandrīz 30 gadiem. Tajos redzams, ka – kaut gan īpatsvars samazinās - mūsu valstī dzīvo daudz vairāk lietuviešu. Savukārt igauņu skaits samazinājies gandrīz par pusi. 1989.gadā mūsu valstī pastāvīgi dzīvoja 3 300 igauņu, 2016.gadā – tikai nepilni 2000.

"Šīm mazskaitliskām minoritātēm trūkst partneru tajā pašā vecumā un izglītībā. (..). Igauņiem no 2000 diezgan grūti atrast partneri, tādā kārtā šeit asimilācijas līknes ir tādas, ka sarūk tieši tā dēļ, ka divtautību ģimenēs jaunākās paaudzes pārstāvji izvēlas to valodu, ko lieto lielākoties ģimenēs, skolās," skaidroja demogrāfs.

Rīgas Igauņu pamatskolas 2.a klasē pie sienas izveidots garais Hermanis – Tallinas simbols, ko bērni atveidojuši papīrā. Uz zili baltā torņa ir 100 vārdi igauņu valodā. Vieni no pirmajiem – prieks, ģimene, draugi. Tāda ir Latvijas Igaunija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti