Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra, ka Cēsu kaujās cilvēkus vadīja ticība brīvas, taisnīgas un pašu pārvaldītas valsts idejai. Prezidents uzsvēra, ka Latvijas spēki cīnījās kopā ar sabiedrotajiem un tas atnesa pārliecību, ka kopā uzvarēsim pretiniekus.
"Pulcējamies Cēsīs - pilsētā, kur izšķīrās Latvijas un arī Igaunijas liktenis. Atcerēsimies, kā izcīnījām savu zemi, lai vienmēr apzinātos, cik svarīgi ir to nosargāt," sacīja Vējonis.
Savukārt Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida teica, ka Cēsu kaujas pierādīja - politiskie stāvokļi un šķietami bezcerīga situācija nav šķērslis, cīnoties kopā ar sabiedroto atbalstu.
1939. gadā tika pieļautas kļūdas, aizmirstot Brīvības cīņu mācības. Kaljulaida tic, ka, rīkojoties kopīgiem spēkiem, kļūdas vairs netiks atkārtotas - Latvija un Igaunija rīkosies kā pirms 100 gadiem.
"Vienmēr zaudējam, ja esam pa vienam. Kopā mēs vienmēr uzvaram," sacīja Igaunijas prezidente.
Piedaloties #Cesukaujas100 svētku atklāšanas pasākumā “Par kopības spēku” Cēsu dzelzceļa stacijā un svinīgajā gājienā no Cēsu stacijas uz Vienības laukumu – Valsts prezidents @Vejonis pic.twitter.com/7hB2Fp8rUf
— Valsts prezidents (@Rigas_pils) June 22, 2019
Visu dienu Cēsīs norisinājās Cēsu kauju simtgades pasākumi, kuros piedalījās arī abu valstu prezidenti. Vietējie iedzīvotāji atzina, cik nozīmīgas Cēsu kaujas bijušas Latvijai.
KONTEKSTS:
Pirms 100 gadiem, 1919. gada 6. jūnijā, sākās Cēsu kaujas, kurām bija milzu nozīme ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas vēsturē. Cīņas, kas ilga līdz Strazdumuižas pamiera noslēgšanai 3. jūlijā un Rīgas atbrīvošanai, kļuva par vērienīgāko uzvaru Igaunijas armijas vēsturē un vienu no nozīmīgākajām Latvijas Neatkarības karā.
Cēsīs sestdien, 22. jūnijā, ar plašu pasākumu programmu visas dienas garumā svin Latvijas Uzvaras diena, atceroties Cēsu kauju notikumus pirms 100 gadiem.
