Igaunijas pierobežā pamazām atjauno senās Ērģemes pils mūrus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Laikā, kad spriežam, ar kādiem pasākumiem, koncertiem, izstādēm, prezentācijām  sagaidīt Latvijas simtgadi, cik un kā tam tērēt naudu, ir cilvēki, kuri ar savu iniciatīvu un darbu, pat nedomājot par kādu konkrētu gadskārtu, vēlas paveikt ko paliekošu Latvijai. Tā var teikt arī par biedrību „Ērģemes bruņinieku pils”. 

Biedrības tuvākajās iecerēs ir Valkas novadā, pašā Igaunijas pierobežā esošās Ērģemes pils seno mūru renovācija, kā arī viena pils torņa atjaunošana, un šis darbs jau ir sācies.

"Šeit ir tālāk kāpnes, bet kāpnes ir uzbūvētas no jauna pēc vecā veidola," kāpjot atjaunot sāktajā Ērģemes pils tornī, stāsta Valkas uzņēmējs Jānis Biezais. Te var redzēt arī paveikto, lai torni pilnībā atjaunotu. "Nu šī ir ceturtā stāva augša, kur paveras labs skats, neskartā daba, tas varētu uzrunāt gan vietējos iedzīvotājus, gan ārzemniekus, jo tādu skatu grūti atrast."

Jānis Biezais, garāmbraucot Ērģemes pilsdrupas bija  jau iepriekš ievērojis, un  tad arī radusies iecere kopā ar pagasta cilvēkiem veidot biedrību, lai neļautu laika zobam šos vērienīgos mūrus postīt. Protams, pētīta arī pils vēsture.

Pirmo reizi pils ir minēta rakstu darbos jau 1323. gads. Pils ir saglabājusies salīdzinoši labā stāvoklī, jo tā bijusi muižas pārvaldībā. "Muiža to pieskatījusi, nav ļāvusi cilvēkiem izvazāt akmeņus, šie torņi ir gandrīz pilnā augstumā, kā tad, kad būvēti," paskaidro uzņēmējs.

Pils savulaik gan vairāk kalpojusi kā aizsargpostenis, un tā arī pieredzējusi vēsturiskas kaujas. Pirmā ir Ērģemes jeb Livonijas kauja, kad Ivans Bargais uzvarēja Livonijas ordeni un tas praktiski beidza pastāvēt. "Otra kauja ir, kad Šeremetjevs, Pētera I karavadonis, uzvar zviedrus, tas ir tas vella kalpu un Rutku Tēva laiks," paskaidroja Biezais.

Biedrības „Ērģemes bruņinieku pils" biedrs Vilis Jansons zina teikt, ka ar pili saistās vairākas leģendas - gan par pazemes eju, kas pili savienojusi ar baznīcu, gan arī par te apslēpto mantu.

Tautas dziedniece Ilze Jansone teikusi, ka šeit ir lielas vērtības apglabātas. "Mēs viņai sakām - zviedru kara kase, vai? Viņa saka, nē, zviedru kara kase tā neesot, bet kaut kādas materiālās vērtības. Vai var viņai ticēt, vai nevar, grūti pateikt," saka Jansons.

Bez atjaunot sāktā torņa pils mūros ar nezinātāja aci lielus darbus nevar pamanīt, bet būtībā, kā stāsta pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Krams, izdarīts ir jau daudz. Gan lai aizvāktu biezo kultūrslāni pagalmā, gan veicot arheoloģisko izpēti, gan arī iemūrējot izdrupušos akmeņus.

Akmeņi bijuši diezgan bīstamā stāvoklī, tie jebkurā brīdī varēja krist lejā, bet nu panākts, ka tie vairs nav tik bīstami. Pirms trim gadiem visi mūri bija noauguši ar padsmit centimetru resnuma priedītēm. Par nelielu naudu tās diezgan saprātīgi tikušas novāktas.

Protams, visi darbi prasa līdzekļus, tāpēc biedrība mēģina startēt dažādos projektos, bet viegli neiet.

Biezais saka, ka ir nožēlojami fondus iztērēt "mīkstajos projektos" - bukletiņos, grāmatiņās, bet taustāmām vērtībām tiek pievērsts maz uzmanības. "Mēs runājām par to naudu, kas tiek iztērēta Latvijas simtgadei - varēja uzbūvēt kādus trīs ceļus un nosaukt viņus par godu Latvijas simtgadei, un tā būtu paliekošāka vērtība nekā tie daudzie pasākumi, kas tiek organizēti un pēc tam tiks aizmirsti," viņš saka.

Savukārt Jansons atzina, ka viss ir atkarīgs no naudas. "Savā laikā jau Jānis kā meliorācijas šefs ieguldīja daudz šo naudiņu, nu tagad pēdējos gadus tik labi neveicas, nav tik naudīgi,  tagad mums ir naudas problēmas," viņš atzīst.

Tagad tuvākais mērķis, kā stāsta Jānis Biezais,  ir uzlikt jumtu pils tornim, lai te varētu notikt arī dažādi kultūras vai tūrisma pasākumi, kuros iesaistītos arī vietējie amatnieki. "Bieži vien mēs paši, vietējie cilvēki laukos, neredzam to labo, kas mums blakus; mēdzam skatīties tālāk, bet neredzam, kas ir tepat degungalā. Es to sākotnēji redzēju kā vides sakārtošanas iespēju, otrs, ka perspektīvā tā būtu kā izglītojoša iestāde jauniešiem, gan arī ar laiku biznesa projekts mājražotājiem," savu nākotnes vīziju atklāj Biezais.

Šobrīd darbi Ērģemes pils atjaunošanā ir atkarīgi no naudas piesaistes iespējām, tāpēc uz mērķi jāiet lēni, soli pa solim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti