Igaunijā neatbalsta Latvijas prezidenta ideju par Baltijas valstu armiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Igaunijas aizsardzības ministrs Urmass Reinsalu paziņojis, ka neatbalsta Latvijas prezidenta Andra Bērziņa ideju par kopīgas Baltijas valstu armijas veidošanu, un ieteicis Latvijai un Lietuvai palielināt militāros izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas pienākas NATO dalībvalstīm.

„Es neuzskatu par reālistisku vienotas armijas izveidošanu. Katrai valstij ir savi bruņotie spēki, katra valsts tos attīsta patstāvīgi, un tas nekavē īstenot NATO aizsardzības plānus,” Igaunijas sabiedriskajai televīzijai sacījis Reinsalu.

„Pašlaik Latvijas un Lietuvas aizsardzības budžeti, pat kopā ņemot, nesasniedz Igaunijas līmeni, un tā ir nopietna problēma,” uzsvēris Reinsalu, norādot, ka NATO dalībvalstīm aizsardzībai jāatvēl vismaz 2% no IKP.

„Ja paskatās uz Krieviju, tad tā pēdējos četros gados ir divkāršojusi bruņojumu, turklāt pastāvīgi veic izlūkošanas lidojumus NATO gaisa telpas tuvumā, turklāt nesen pārkāpa Igaunijas gaisa telpu, - tas viss liecina, ka aizsardzība ir jāattīsta,” piebilda Igaunijas aizsardzības ministrs. Igaunija pagājušajā nedēļā apsūdzēja Krieviju, ka tās militārā transportlidmašīna neatļauti ielidojusi Igaunijas gaisa telpā, savukārt Krievija to noliedza.

Jau ziņots, ka Latvijas prezidents Andris Bērziņš intervijā aģentūrai BNS sacīja, ka Baltijas valstīm, īstenojot gudrās aizsardzības principu, vajadzētu pāriet jaunā kvalitātē, veidojot kopīgas bruņoto spēku struktūras un pamazām virzoties uz kopīgas armijas izveidi.

„Ja runājam par to, kā attīstīt mūsu aizsardzību, domāju, ka mums būs daudzās pozīcijās kopumā jāmaina pieeja. Ja NATO koncepts ir „smart defense” [„gudrā aizsardzība”], kas jau šobrīd izpaužas tā, ka mēs nepērkam Baltijā savas lidmašīnas, bet izmantojam citu NATO valstu atbalstu, domāju, ka ir jāiet uz priekšu, sākot kaut vai Baltijas līmenī ar mūsu militāro spēku koncentrēšanu,” sacīja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka tas jau zināmā mērā notiek militārās izglītības jomā. „Jāvirzās uz daudz ciešāku spēku konsolidāciju, jo katrs atsevišķi, it sevišķi jūras spēki, esam mazāk spēcīgi. Šis „smart defense” koncepts ir jāvirza visās lietās uz priekšu,” viņš teica.

Prezidents paskaidroja – lai arī Latvija ir apņēmusies pildīt politisko mērķi līdz 2020.gadam palielināt militāro budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, to nevar darīt uzreiz. Tas jādara, tikai proporcionāli augot ienākumiem. „Mēs nevaram uzreiz visu panākt, tas novestu atkal pie krīzes. Līdz 2020.gadam saistības par finanšu ieguldījumu aizsardzībā kopumā noteikti pildīsim, bet, kāda būs ieguldījumu struktūra, grūti spriest. Pieņemu, ka varētu notikt tādu struktūru veidošanās, kas vairs nebūs vienas valsts, bet gan Baltijas līmenī,” viņš sacīja.

Bērziņš norādīja, ka būtu gatavs atbalstīt arī domu par kopīgu Baltijas valstu bruņoto spēku izveidi. „Kāpēc gan tos nevar veidot kopā? Kas tur slikts? Ja lidotāji var atlidot no vienalga kuras zemes un sargāt visu Baltijas gaisa telpu, tad kāpēc arī bruņoto spēku jomā nevar spēkus apvienot,” retoriski vaicāja Latvijas prezidents, piebilstot, ka tieši šādu attīstības modeli nākotnē saskata visu triju valstu armijām.

„Domāju, ka Baltijas līmenī tas ievērojami stiprinātu mūsu aizsardzības spējas. Visu Baltijas valstu virsniekus apmāca kopā, un tas ir kolosāli. Līdz ar to viņiem ir viena izglītības kvalitāte un vienota izpratne par notiekošo. NATO pieeja jāliek kopā un jākoncentrē mūsu spēki daudz nopietnākās vienībās,” viņš klāstīja, piebilstot, ka visām trim valstīm drīzāk ir nepieciešams liels skaits stipru karavīru, nevis liels skaits ģenerāļu. „Ja ir visas šīs struktūras atsevišķi, tad katrā vēl ir atsevišķa hierarhija. Kāpēc tam tērēt naudu? Es uz šīm lietām skatos praktiski. Tas ir arī jautājums par mūsu attīstību nākotnē,” viņš piemetināja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti