Saeimas deputāts Kārlsi Seržants Tieslietu ministrijā vērsās pēc tam, kad kāds Rīgas Centrālcietuma ieslodzītais viņam atrakstīja sūdzību, ka cietumnieki tiekot nodarbināti dažādu projektu īstenošanā, bet viņu vietā atalgojumu par darbu saņem privātuzņēmumi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte šādus faktus kategoriski noliedz. Puķīte norādīja: "Es uzskatu, ka tie ir apmelojumi. Minētā persona, kas ir ieslodzītais, kurš ir metinātājs, pagājušogad ir saņēmis vidēji 300-350 latus mēnesī." Puķīte arī kritizēja veidu, kādā šī informācija izskanējusi, uzsverot, ka tas liek domāt par politiķa sabiedrisko attiecību veidošanu.
Tikmēr Rīgas Centrālcietuma priekšnieka vietnieks Armands Ādamsons pārmetumus skaidro ar to, ka samaksa vienkārši ir ļoti maza - izglītoti cietumnieki par tādu pašu darbu, ko dara cietumā, brīvībā varētu nopelnīt daudz vairāk. "Varbūt tas bija viņa sirds sāpe, ka šeit viņš saņem kapeikas, par kapeikām, varētu teikt, strādā to darbu, ko viņš varētu saņemt brīvībā," atzīmēja Ādamsons.
Rīgas Centrālcietumā ceturtdien viesojās arī Tiesībsarga biroja pārstāvji. Birojs mēnesī saņem vidēji 100 dažādu sūdzību no cietumniekiem, tomēr tās pārsvarā neesot saistītas ar nodarbinātības jautājumiem. "Izteiktas sūdzības par sadzīves apstākļiem, sūdzības tiek izteiktas arī par medicīniska rakstura jautājumiem, par pārapdzīvotību, par veselības un dzīvības apdraudējumiem no citu ieslodzīto puses," sacīja Tiesībsarga biroja nodaļas vadītāja Ineta Piļāne. Viņa atzina, ka par nodarbinātības jautājumiem iesniegumu skaits ir niecīgs.
Tomēr Kārlis Seržants norāda - viņa rīcībā ir konkrēti dokumenti, un par iesnieguma rakstīšanu tieslietu ministram viņš izlēmis pēc konsultācijām ar ģenerālprokuroru: "Pa šīm dienām es esmu saņēmis informāciju, ka līdzīgas rīcības var būt notikušas Valmieras cietumā, Jelgavas cietumā, Vecumnieku cietumā, es esmu saņēmis informāciju, ka no cietumiem ir izvesti metāllūžņi lielos apjomos nezināmā virzienā, bet visa tā ir informācija, ko es pārbaudīt nevaru, un tieši tāpēc es ar šo informāciju vērsos Tieslietu ministrijā."
Lēmumu piesaistīt šim jautājumam arī plašākas sabiedrības uzmanību politiķis skaidroja ar centieniem savu ziņotāju pasargāt. "Es arī uzzināju, ka šis te ieslodzītais ir, acīmredzot, jau nonācis, teiksim tā, amatpersonu redzes lokā, un viņš ir jau no Centrālcietuma pārcelts uz Brasas cietumu, kur ir arī it kā bijis jau karcerī. Pēdējā laikā ieslodzījuma vietās ir diezgan daudz mīklainu pašnāvību, un es negribēju viņa vārdu izlasīt šādā sakarā," norādīja Seržants.
Centrālcietuma vadība gan aizrāda – izolatorā deputāta ziņotājs nonācis pateicoties nelegāla alkohola lietošanai. Savukārt uz Brasas cietumu pārcelts, lai varētu turpināt strādāt. Ādamsons skaidroja: "Viņam sanāca konflikts ar administrācijas pārstāvi, savu tiešo priekšnieku, kas bija arī darbu vadītājs, tādēļ tika pieņemts lēmums pārcelt viņu uz citu ieslodzījuma vietu, kur viņš varētu turpināt strādāt bez konfliktsituācijām."
Kurā pusē taisnība, vēl skaidros Tieslietu ministrija. Ja tā Rīgas Centrālcietumā atklās būtiskus pārkāpumus, par tiem varētu vērsties arī tiesībsargājošajās institūcijās.
