Par gāzi un elektrību iedzīvotāji var izvēlēties maksāt nevis katru mēnesi par patērēto resursu, bet ieviest izlīdzināto maksājumu. Šāda iespēja nav maksājumiem par siltumu. To liedz Ministru kabineta noteikumi.
Lai kaut nedaudz iedzīvotājiem palīdzētu sagatavoties nākamās apkures sezonas lielajiem rēķiniem, ir siltumapgādes uzņēmumi, kas piedāvā iemaksāt avansu. Tas ir atļauts.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane pastāstīja: „Ņemot vērā šī rudens un ziemas ļoti smago prognozi par to, cik siltums maksās, tad ir vērojama tāda rīcība, ka cilvēku grupas ar zemiem ienākumiem šobrīd avansā jau sāk maksāt par siltumu, jo rudenī un ziemā viņu ienākumi nebūs tik lieli. Tā ir katra cilvēka brīvprātīga rīcība. Oficiāli šobrīd nevar veikt izlīdzināto maksājumu.”
Feldmane norādīja, ka, lai arī izlīdzinātais maksājums palīdzētu iedzīvotājiem sadalīt lielos rēķinos pa vairākiem gada mēnešiem, šis jautājums pagaidām nav dienas kārtībā, jo bažas par energoresursu pietiekamību ir daudz lielākas.
„Pašreiz šķelda ļoti lielā apjomā tiek izvesta no Latvijas. Šķelda ar kuģiem iet prom. Siltumapgādes uzņēmumi, protams, gribētu runāt par pašpatēriņu, lai izrēķina, cik šķelda ir vajadzīga mums pašiem, lai mājām varētu nodrošināt vismaz 16 grādu siltumu. Pašvaldību uzņēmumi šobrīd runā arī par to, kā aizņemties valsts kasē ar pašvaldības galvojumu, lai norēķinātos par dārgo šķeldu un gāzi,” stāstīja Feldmane.
Šķeldas, dabasgāzes cenas aizēno visu. Izlīdzinātā maksājuma ieviešana, lai arī ir svarīga, tomēr paliek otrā plānā, atzīst siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, "Jūrmalas siltuma" vadītājs Valdis Vītoliņš.
„Otra lieta, par ko runā siltumapgādes uzņēmumi, ka ir jāievieš divdaļīgais tarifs.
Ir nemainīgā daļa, kurā ir iekšā iekārtas, pamatlīdzekļi, tās summas, kas nemainās. Un ir mainīgā daļa, kas attiecas tikai uz kurināmo,” stāstīja Vītoliņš.
Viņš teica, ka izlīdzinātais maksājums dotu lielāku ērtību iedzīvotājiem, patērētājiem, bet divdaļīgais tarifs stabilizē siltumapgādes uzņēmumu darbību.
„Es teiktu, ka ir jāstrādā pie šiem abiem risinājumiem un jāievieš tie abi. Es zinu, ka pie tā arī strādā. Un es domāju, ka nav tālā nākotne jāgaida, kad abi šie maksājumi tiks ieviesti,” skaidroja Vītoliņš.
Uzņēmuma „Rīgas siltums” pārstāve Linda Rence uzsvēra, ka izlīdzinātā maksājuma ieviešanai nepieciešams laiks, vismaz pusgads.
„Baidos, ka izlīdzinātā maksājuma ieviešana ir nokavēta.
Uzņēmumam būtu jāsagatavojas un jāņem šāda forma vērā gan no atskaišu veidošanas, gan rēķinu piestādīšanas puses, gan attiecībā pret darbu ar debitoriem. Izlīdzinātais maksājums ir tā saucamais uzkrājošais maksājums, proti, lai mums būtu kāda uzkrāta summa, ar kuru mēs tālāk varētu operēt. Mēs esam rēķinājuši, ka tas varētu būt pusgads,” stāstīja Rence.
Viņa uzsvēra, ka avansa maksājumi nav aizliegti un tos iedzīvotāji var veikt, šāda veidā jau tagad veicot uzkrājumu nākamās apkures sezonas rēķiniem. Tāpat ir atļauts ikvienam mainīt savus paradumus, un par to, ko ikviens var darīt, lai samazinātu siltuma patēriņu, ceturtdien vebinārā stāstīs „Rīgas enerģētikas aģentūra.” Tās direktors Jānis Ikaunieks ieskicēja dažus no īstermiņa paņēmieniem:
„Vienkārši samazināt temperatūru dzīvokļos.
Nevis visu laiku turēt logus uz vēdināšanu, proti, ziemas vēdināšanu, bet atvērt tos pilnībā un uz noteiktu laiku. Var arī logiem blīvējumus pārbaudīt vai atjaunot, ja logi ir veci. Tas attiecas arī uz PVC logiem. Atklāt radiatorus, ja tie ir kaut kur iebūvēti vai aizsegti. Pie lielākām norobežojošām sienām, kas ir uz āru, novietot mēbeles, nevis gultu vai darba vietu.”
Tomēr ilgtermiņā ir jādomā par mājas siltināšanu, kas ne vien palīdzēs mazināt siltuma zudumu, bet arī uzlabos mikroklimatu mājoklī.
