Ieviesīs valsts stipendiju studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 4 mēnešiem.

Pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas plānots ieviest jaunu stipendiju fondu pēc sociāliem kritērijiem, lai atbalstītu daudzbērnu ģimeņu bērnu studijas, paredz ceturtdien 27. maijā, valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojums.

Izglītības ministrija paziņojumā medijiem informēja, ka piedāvāts sākt šo programmu tiem jauniešiem, kuri sāks studijas 2021. gada rudens semestrī pamatstudiju līmenī - koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē.

Tieši pamatstudijas ir pirmais nosacījums veiksmīgam startam darba tirgū, bez kura nav iespējams pretendēt uz augsti kvalificētu darbu, bet tālākie sasniegumi jau lielā mērā atkarīgi no pašu uzņēmības un spējām, norāda IZM.

Plānots, ka uz sociālo stipendiju varēs pretendēt daudzbērnu ģimeņu jaunieši līdz 25 gadu vecumam – valsts, privātajās augstskolās un koledžās gan budžeta, gan maksas vietās studējošie.

Paredzēts, ka stipendijām piešķirs 1,6 miljonus eiro, par stipendijas apmēru nosakot 160 eiro. Piešķirtais finansējums ļaus saņemt stipendiju aptuveni 1 617 studējošajiem.  

Stipendijas plānots izmaksāt jau šā gada rudenī.

Latvijas Studentu apvienības prezidents Kristafers Zeiļuks norādīja, ka “šis ir vēsturisks brīdis, līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Ziemeļeiropā, kurā nebija pieejams atbalsts studējošajiem pēc sociāliem kritērijiem”.

Stipendijas saņemšanai izvirzīti arī vairāki nosacījumi. Latvijas Studentu apvienība gan norādīja, ka vēl nav panākta vienošanās par akadēmisko kritēriju noteikšanu stipendijas saņēmējiem.

Ministru kabinetā radās domstarpības par stipendijas pretendentiem izvirzītajiem akadēmiskajiem kritērijiem. Pieņemtajā informatīvajā ziņojumā norādīti, šādi kritēriji- stājoties augstskolā, centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti matemātikā un latviešu valodā nav zemāki par valstī vidējo eksāmena rezultātu attiecīgajā gadā un vidējais vērtējums atestātā, par minimālo vērtējuma slieksni nosakot 6,7 balles. Savukārt, studiju laikā tiek sekots studējošā vidējai svērtai atzīmei – tā nevar būt zemāka par 6,5 ballēm.

Klikšķināt, lai palielinātu:

Avots: Latvijas studentu apvienība

LSA, analizējot CE eksāmenu rezultātus matemātikā un latviešu valodā, ir novērojusi augstu nevienlīdzību kvalitatīvas vidējās izglītības pieejamībai reģionos. Kā VISC centralizēto eksāmenu statistika parāda, laukos un republikas pilsētās matemātikas un latviešu valodas CE rezultāti ir ievērojami zemāki nekā vidēji valstī. vidējo CE rezultātu matemātikā valstī nesasniedz 58 pašvaldības no 119, savukārt latviešu valodā vidējo CE rezultātu valstī nesasniedz 38 pašvaldības.

Lauku reģionos un republikas pilsētās vidusskolas absolventiem pāreja uz augstāko izglītību ir apgrūtināta. Ja Rīgā vidējie CE rezultāti matemātikā ir 39,9%, tad lauku reģionos tie ir 26,9%, savukārt republikas pilsētās 33%. Ja Rīgā vidējie CE rezultāti latviešu valodā ir 53%, tad lauku reģionos tie ir 49,3% un republikas pilsētās tie ir 50,7%. Īpaša riska grupa ir studējošie no daudzbērnu ģimenēm.

Klikšķināt, lai palielinātu:

Avots: Latvijas studentu apvienība

Pētījumi apstiprina, ka bieži skolēnu izglītības rezultātus ietekmē ģimenes struktūra un cilvēku skaits ģimenē, un ir novērojama korelācija starp ģimenes locekļu skaitu un skolēna mācību sasniegumiem.  Jo vairāk skolēnu ir ģimenē, jo sasniegumi ir zemāki.  Daudzbērnu ģimenēm ir ierobežotāki materiālie resursi ne tikai katra skolēna izglītības nodrošināšanā (piemēram, mācību materiālu, elektroierīču skaits, iespējas algot privātskolotāju u.tml.) bet arī vecāku laika resursu iespējas pievērst uzmanības katram no bērniem.

Iepriekš novērotā nevienlīdzības plaisa turpina paplašināties augstākās izglītības līmenī. Pēc EUROSTUDENT (2017) datiem redzams, ka reģionu augstskolās izvēlas studēt studējošie, kurā tie ir ieguvuši vidējo izglītību (71-84%), bet šajā pašā gadā reģionos studējošo kopskaits sastādīja 28% no visiem studējošajiem. Lielākā daļa studējošo (72%) studē Rīgas augstākās izglītības iestādēs, no kuriem vairāk nekā puse (60%) vidējo izglītību ieguvuši Rīgā un Pierīgā.

Valdībā vienojās, ka pie diskusijas par kritērijiem atgriezīsies tad, kad lems par grozījumiem noteikumos par stipendijām.  

Lai sociālo stipendiju ieviestu, ministrijai jāsagatavo grozījumi Augstskolu likumā, kā arī Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, nosakot sociālo stipendiju apmēru, piešķiršanas kritērijus un administrēšanas kārtību. Tāpat ministrijai būs jāizstrādā nepieciešamā funkcionalitāte Valsts izglītības informācijas sistēmā datu apmaiņas nodrošināšanai un jāizveido datu apmaiņas risinājumi ar citiem datu reģistriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti