- "Putina nākamais mērķis ir Baltija"
- "Karu nekad nevar izslēgt"
- Analītiķi: Putina režīms ir ieintersēts otrā psiholoģiskajā līnijā
- Baiļu sajūta kavē investīcijas Latvijas ekonomikā
- Iedzīvotāji Latvijas reģionos ir satraukti par nākotni
- Kremļa fokusēšanās Baltijas virzienā būs atkarīga no notikumiem Ukrainā
To, vai Baltija un arī Latvija ir Putina otra psiholoģiskā frontes līnija un kas veicina šo informāciju, kam tā ir izdevīga un kādas sekas tā atstāj, pētīja Latvijas Radio.
"Putina nākamais mērķis ir Baltija"
Avīzes, telekanāli, radio, interneta portāli nemitīgi seko līdzi ģeopolitiskajiem notikumiem. Kopš Krievijas agresijas Ukrainā Baltija un Latvija ir kļuvusi par daudzu pasaules mediju uzmanības punktu.
„Putina nākamais mērķis ir Baltija,” atsaucoties uz Lielbritānijas aizsardzības sekretāru, februāra vidū vēstīja angliski rakstošais izdevums „The Telegraph”.
„NATO uzmanība vērsta uz gaisa patruļām, pastāv bažas, ka Putina mērķis būs Baltija,” ziņo raidorganizācija ABC. Plašu reportāžu par bažām Baltijā, viesojoties Viļņā un Tallinā, izveidojusi raidorganizācija BBC.
Tie ir tikai daži no piemēriem. Mediji gan secina paši, gan arī atsaucas uz plaši pazīstamiem un ietekmīgiem vārdiem. Brīdinājumus, ka Baltija ir Putina uzmanības lokā, intervijā paudis bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Zviedrijas bijušais ārlietu ministrs Karls Bilts, mūsu kaimiņvalsts Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
„Mēs jau esam frontē. Un konfrontācijas pirmā pakāpe jau notiek – informācijas karš, propaganda un kiberuzbrukumi. Vai tas viss aizies līdz parastam karam, neviens nezina,” sacīja Grībauskaite.
Līdzīgas bažas nav slēpuši virkne ASV, Rietumeiropas, īpaši daudz Lielbritānijas, arī Krievijas un Ukrainas ekspertu. Pirms laika sarunā ar Latvijas Radio kara iespēju neizslēdza arī pasaulē atzītā analītiķe, rakstniece, domātāja un Polijas bijušā ārlietu ministra Radoslava Šikorsa dzīves biedre Anne Aplebauma, kura strādā un dzīvo Londonā.
"Karu nekad nevar izslēgt"
„Apdraudēt Baltijas valstu drošību un aizsardzību ir jau ilgstošs Krievijas ārpolitikas mērķis, sākot ar strīdiem par bronzas zaldātu Igaunijā un tamlīdzīgi. Ukrainas situācija gan ir parādījusi, ka pirmo reizi kopš Aukstā kara Krievija šiem draudiem ir gatava pievienot jaunu – militāru dimensiju. Un, jā, tas ir mājiens ne tikai Baltijas valstīm, bet visai NATO - sākt ļoti nopietni ņemt vērā Krievijas draudus,” Latvijas Radio sacīja Anne Aplbauma.
Viņa arī apstiprināja, ka „karu nekad nevar izslēgt.”
Brīdinājuma balsis aktīvi, protams, pārraida arī Krievijas mediji, taču arī te ziņās ataino dzirdamo Rietumos un Baltijā.
Laukums ir izgaismots un informatīvais fokuss ir liels, atzīst eksperti, norādot, ka šīs ziņas, kas vēsta par Baltiju kā potenciālo draudu arēnu, nebūt nav nejaušas. Aizsardzības eksperts Bens Nimmo, kurš vairākus gadus ir dzīvojis un strādājis Latvijā un arī NATO mītnē Briselē, skaidro, ka saknes informācijai par Baltijas apdraudējumu vienlaikus dīgst vairākās vietās.
„Šī informācija vai ideja nāk no daudzām dažādām vietām. Piemēram, Lielbritānijas politiķi par to ir runājuši publiski, viens no tiem ir Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons, kurš atzina, ka Baltijas valstis varētu būt nākamās. Par to ir izteikušies dažādi analītiķi. No Krievijas puses ir nākuši komentāri, kurus var uzskatīt par Baltiju brīdinošiem. Patlaban nav informācijas, ka Krievija tiešām ko nopietni plānotu. Šobrīd ir daudz baumu, daudz aizdomu un maz patiesas informācijas,” sacīja Bens Nimmo.
Analītiķi: Putina režīms ir ieinteresēts otrā psiholoģiskajā līnijā
Ja no Rietumu puses šis ir mēģinājums izgaismot Baltijas teritoriju un darīt zināmu publiski, ka pasaule ir lietas kursā, analizējot, domājot, skaitļojot Kremļa taktiku, tad Putina režīmam šī fokusa pārcelšana uz Baltiju ir izdevīga, lai novērstu acis no Ukrainas, secina Briselē bāzētās Madrides domnīcas „ FRIDE” analītiķis un starptautisko attiecību pētnieks Daniels Kohens. Viņaprāt, Putina režīms ir ieinteresēts atvērt otru psiholoģisko frontes līniju, un tā ir Baltija.
„Manuprāt, ir tikai loģiski, ka Putins gribētu radīt iespaidu, ka vēlas iejaukties Baltijas politikā. Nav cita iemesla, kādēļ viņam būtu interese sēt nestabilitāti vēl vienā teritorijā blakus Ukrainas krīzei.
Tiesa, cik nopietni viņš to domā, ir grūti pateikt, taču, protams, Igaunija, piemēram, jau ir piedzīvojusi kiberuzbrukumus. Krievija ir izmantojusi nemilitāras metodes, lai iejauktos Baltijas valstīs. Līdz ar to, manuprāt, to visu gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalstīm ir jāņem ļoti nopietni, jo Baltijas valstis ir pirmā aizsardzības līnija. Es personiski uzskatu, ka mums būtu jāinvestē vēl vairāk, lai palīdzētu Baltijas valstīm cīnīties ar Krievijas draudiem. Taču pāri visam es domāju, ka Putins cenšas psiholoģiski atvērt vēl vienu fronti, lai novērstu uzmanību no tā, kas notiek Austrumukrainā,” skaidro Daniels Kohens.
To, ka Putins varētu būt ieinteresēts otras psiholoģiskās frontes atvēršanā, atzīst arī aizsardzības eksperts Bens Nimmo, taču, viņaprāt, šāda fronte pilnībā acis no Ukrainas nenovērstu, jo tāpat Krimas okupācijas faktu un intervenci Austrumukrainā starptautiskā sabiedrība nenoliegtu.
„Ukrainā patlaban turpinās konflikts. Krievija ir anektējusi daļu Ukrainas teritoriju, pārkāpjot likumu. Līdz ar to novērst pasaules acis no tā būs sarežģīti un pasaules reakciju – vēl grūtāk. Fakts, ka Eiropas Savienība un citas pasaules valstis šo aneksiju neatzīs, paliks nemainīgs,” uzskata Bens Nimmo.
Bens Nimmo norāda, ka patlaban ir grūti prognozēt, kādu ietekmi ilgtermiņā uz Baltijas valstīm atstās šī informācija, proti, ka šī ir Krievijas apdraudēta teritorija. Līdzīgi kā Anne Aplebauma viņš atzīst, ka
nestabilitātes radīšana Baltijā ir bijis ilgstošs Krievijas varas mērķis, cenšoties parādīt arī pasaulei, ka Baltija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā piedzīvo ekonomiskās grūtības un tamlīdzīgi.
Baiļu sajūta kavē investīcijas Latvijas ekonomikā
Šī informācija, protams, nosēžas biznesa vides apziņā un ir pierādījumi, ka traucē attīstīties Latvijas ekonomikai. Piemēram, SEB bankas ziņojums vēsta, ka pēdējo gadu laikā samazinājusies Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu gatavība investēt biznesa attīstībā.
Ja vēl 2013.gadā 54% Latvijas uzņēmēju bija gatavi ieguldīt uzņēmējdarbībā, tad pērn šādi plāni bija tikai 37% respondentu.
SEB Baltijas divīzijas lielo uzņēmumu apkalpošanas biznesa vadītājs Alans Pariks vēsta, ka, briestot Krievijas un Ukrainas konfliktam, aptaujāti 200 lielo uzņēmumu vadītāju, un ap 30 procentiem no viņiem atzinuši, ka nosakņojums ir diezgan negatīvs. Vēl lielākas bažas pauduši Igaunijas uzņēmēji.
Iedzīvotāji Latvijas reģionos ir satraukti par nākotni
Ziņas par Baltiju un Latviju kā apdraudējuma zonu sadzird Latvijas iedzīvotāji visos novados. Latvijas Radio sastaptie cilvēki Rīgā šķita mazāk norūpējušies kā citviet: „Mēs nesen atbraucām no Ukrainas. Agresija no abām pusēm. Cilvēkiem mazgā smadzenes, zombē gan mūsējiem, gan krieviem. Visi palikuši tik nežēlīgi.”
Vīrietis krievu valodā Latvijas Radio pavēstīja, ka karš ar Krieviju Eiropai nav vēlams: „Baidos, ka eiropieši paši nesaprot, ko dara. Karš ar Krieviju nevienam nav vajadzīgs.” Satraukumu neslēpj Latvijas iedzīvotāji Kurzemē, Latgalē un Vidzemē.
Kāda sieviete Kuldīgā pat atzina, ka automašīnas bāka vienmēr ir pielieta ar degvielu vismaz līdz pusei, lai mazinātu baiļu sajūtu un varētu nekavējoties doties ceļā.
Vairāki aptaujātie atzina, ka viņus pavada bailes par tuviniekiem un ģimeni. Ģeopolitiskā situācija liek cilvēkiem rītu sākt ar sekošanu līdzi ziņu virsrakstiem. Daži tomēr atzīst, ka spēj sevi norobežot no satraukšanās par valsts drošību un iespējamo Krievijas agresiju. Psiholoģijā izglītota sieviete zināja teikt, ka bailes rodas no nezināmā par nākotni, dzīvi un rītdienu.
Citi ir pamanījuši ziņas par militārās tehnikas iepirkumiem, kas liecina par valstī esošo satraukumu. Garāmgājēji arī cer, ka Putins nav tik traks un nerīkosies tik dramatiski, kā to varētu iztēloties.
Kremļa fokusēšanās Baltijas virzienā būs atkarīga no notikumiem Ukrainā
Cik ilgi Baltijas valstis vēl būs fokusā kā Krievijas potenciālais mērķis un cik ilgi informācija par to būs aktuāla gan pašu zemē, gan citur pasaulē, patlaban ir grūti prognozēt, norāda eksperti.
Ļoti daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies notikumi Ukrainā, kur pamiers joprojām ir ļoti trausls. Kremļa fokusu uz Latviju ir vērts uzmanīt un nenovērst no tā acis un tajā pašā laikā atcerēties, ka Baltija nav atstāta agresora ēsmai. NATO plāno plašas mācības Baltijas teritorijā un pastiprināt militāru klātbūtni, un tādējādi parādīt, ka Baltija saskaņā ar starptautiskiem līgumiem ir uzmanības lokā un ir aizsargāta.
