Vēl pirms dažiem gadiem nepilsoņiem par vēlmi bērnam dot Latvijas pilsonību bija jāraksta iesniegums. Tagad procedūra ir atvieglota līdz minimumam un atliek atbildēt "jā" uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu – vai vēlaties, lai jūsu jaundzimušais ir mūsu valsts pilsonis?
"Nav vajadzīgi nekādi papildus pierādoši vai nepierādoši dokumenti, nav vajadzīgi iesniegumi, vien mutiski pausta griba, pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aija Skuča.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati parāda, ka ģimenēs, kur abi vecāki ir nepilsoņi, ik gadu piedzimst vidēji 250 bērnu. Pēdējo gadu laikā iespēju dot savam jaundzimušajam Latvijas pilsonību izmantojuši aptuveni 80% nepilsoņu. Jautājot, kāpēc 20 procenti šo iespēju neizmantoja,- viena daļa uzskata, ka bērns pats izdarīs izvēli, kad sasniegs 15 gadu vecumu, bet daļai galvenais iemesls bija bezvīzu ceļošanas iespējas uz Krieviju.
Un tomēr pēc Valsts prezidenta iniciatīvas izveidotā sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupa ieteikusi turpmāk vecāku viedokli vairs nejautāt.
Pilsonību piešķirtu automātiski, bet, ja vecāki to nevēlas, varētu atteikties.
Pilsonība ir ne tikai simboliska saikne ar valsti, kā to ļoti bieži vienkāršoti izprot, bet paredz arī darbu valsts labā, aktīvu piedalīšanos, atbildību par valsti, saka sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose. "Tādā veidā mēs ceram uz daudz atbildīgiem Latvijas pilsoņiem nākotnē," uzsvēra Ose.
Prezidents šo ideju atbalsta, tiesa konkrētu likumdošanas iniciatīvu Saeimai vēl nav iesniedzis. Tikmēr deputātu vidū nav vienotas nostājas.
Fakts, ka valsts neatkarības 26. gadā arvien dzimst nepilsoņi, protams, ir absurds, saka Saeimas deputāts (“Saskaņa”) Jānis Urbanovičs. "Te Vējoņa kungam ir absolūta taisnība," viņš uzsvēra.
Savukārt Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK) Raivis Dzintars spriež, ka attiecīgais priekšlikums pēc būtības nav nozīmīgs, jo jau šobrīd vecākiem ir iespēja reģistrēt bērnus pilsonībā. "Atverot likumu, mēs varam sagaidīt, ka būs virkne citu priekšlikumu, tādā gadījumā maisam gals būs vaļā," uzskata Dzintars.
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (Reģionu apvienība) uzskata, ka tiem bērniem, kuri dzimuši Latvijas Republikā, būtu jābūt automātiski LR pilsoņiem. Ja kāds vēlas atteikties no šīs pilsonības, kādam nepatīk Latvija kā valsts, viņi varot mierīgi no pilsonības atteikties.
Par "diskusiju vērtu" jautājumu nosauca Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS). "Es šeit negribētu paust viennozīmīgu viedokli, un te es gribētu tomēr paskatīties uz vairāku ekspertu viedokli," atturīgs bija Brigmanis.
Saeimas deputāte Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai") uzsvēra, ka frakcijā nav diskutēts par prezidenta iniciatīvu. "Protams, visnotaļ jebkurš solis mēģinot saliedēt sabiedrību un radīt vidi, kurā katrs jūtas piederēt valstij ir svarīgs. Manuprāt, ir svarīgi, lai sabiedrība diskutētu par šādām normām. Un izteiktu savu viedokli," teica Sudraba.
Tikmēr Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (“Vienotība”) vēlas redzēt konkrēto prezidenta priekšlikumu. "Tikai tad, kad ir konkrētas redakcijas, var spriest par šī likuma tālāku virzīšanu vai nevirzīšanu," viņš teica.
Ja divu nepilsoņu bērna vecākiem atliek tikai izteikt vēlmi, lai bērns kļūtu par Latvijas pilsoni, šādas iespējas nav nepilsonim, kuram bērns piedzimis attiecībās ar, piemēram, Krievijas pilsoni.
Kad pirms vienpadsmit gadiem pirmoreiz par tēvu kļuva Nepilsoņu kongresa aktīvists Valērijs Komarovs, viņš bija nepilsonis. Tā kā bērna māte ir Krievijas pilsone, ģimenei faktiski bija tikai viena iespēja – reģistrēt bērnu kā Krievijas pilsoni. Taču viņi izlēma spert krietni sarežģītāku soli, jo gribēja, lai bērnam būtu Latvijas pilsonība.
"Toreiz es runāju latviski labāk nekā tagad, es gāju caur naturalizāciju, nebija nekādu grūtību," savu pieredzi atklāja Komarovs.
Lai gan Valērijs saka, ka naturalizācijas process ir bijis vienkāršs, tas aizņēma gandrīz gadu. Visu šo laiku, kamēr tēvs tapa par pilsoni, bērnam nebija reģistrēta nekāda valstiskā piederība.
"Dzimšanas apliecībā nebija ierakstīts personas kods un tāpēc mēs maksājām visiem dakteriem, sociālie labumi bija nepieejami," paskaidroja Komarovs.
Taču šādu soli var atļauties tikai materiāli situēti vecāki. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē atzīst, ka lielākā daļa vecāku, kam bērns dzimis nepilsoņa un Krievijas pilsoņa ģimenē, parasti jaundzimušajam izvēlas Krievijas pilsonību, jo faktiski tas ir vienīgais variants. Pat ja Latvijā dzīvojošais nepilsonis vēlētos bērnam tāpat kā sev, piemēram, nepilsoņa statusu, normatīvie akti prasa no Krievijas vēstniecības iegūt izziņu, ka bērns nav Krievijas pilsonis. Taču šādas izziņas iegūšana līdzinās neiespējamajai misijai. Tās izsniegšana var ilgt mēnešiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē nevar nosaukt precīzu bērnu skaitu, kas, dzimstot Latvijā, kļūst par trešo valstu pilsoņiem un turpina dzīvot Latvijā. Valsts prezidenta kancelejā saka, ka arī šis ir diskusijas vērts jautājums.
