Ar valdības virzītajiem likuma grozījumiem iecerēts uzlabot valsts pārvaldes iestāžu vadītāju karjeras pārvaldību, to padarot caurskatāmāku un palielinot politisko neitralitāti valsts pārvaldes iestāžu vadībā.
Atbalstītajos grozījumos noteikts, ka iestāžu vadītāji, tostarp ministriju valsts sekretāri, amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Līdz ar to plānots gan stiprināt demokrātijas principus, gan veicināt dinamiku, kas rada piemērotus apstākļus pārmaiņām un attīstībai.
Likuma grozījumi arī nosaka, ka sešus mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām, ņemot vērā gan iestāžu vadītāju darba sniegumu, gan vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, ko sniegtu ārpakalpojuma sniedzējs, var tikt pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā, tai skaitā arī citā iestādē, vai atbrīvošanu.
Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un būs sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā.
Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām.
Līdz ar to valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņu vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu, minēts grozījumos.
Vēstulē "Par demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi" augstākie valsts civildienesta ierēdņi – Valsts kancelejas direktors un ministriju valsts sekretāri – norādīja, ka nepieciešams nodrošināt ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, jo valsts sekretāra lēmumi nedrīkst būt politiski motivēti. Tāpēc likumā noteikts, ka iestādes vadītājam, tostarp valsts sekretāram, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam, būtu tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principam.
Ar grozījumiem arī noteikts viena gada ierobežojums tam, cik ilgi ierēdnis, kurš tiek pārcelts amatā, kam noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo, saņem iepriekšējā amata mēnešalgu, pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.
Vienlaikus likumā papildināts to darbību loks, uz kuru pamata ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Proti, savstarpēja vienošanās, kuras pamatā ir sadarbības neveidošanās starp ministru un iestādes vadītāju vai starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju.
Noteikti arī termiņi valsts civildienesta attiecību izbeigšanai. Proti, civildienesta attiecības drīkst izbeigt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Sešu mēnešu periods noteikts gan tādēļ, lai šajā laikā abas amatpersonas tomēr rastu iespēju sastrādāties, gan arī, ja šādas iespējas nav, nodrošinātos pret iespējamu un tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos ar ierēdni. Tāpat noteikts, ja valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz minēto savstarpējo vienošanos, jauns iestādes vadītājs izraugāms konkursa kārtībā.
