Iestāžu vadītāji amatu varētu ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas

Iestāžu vadītāji, tai skaitā ministriju valsts sekretāri, amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tiesa, ja darba sniegums būs ļoti labs, nozares ministram vai valdībai būs tiesības pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. To paredz Valsts civildienesta likuma grozījumi, kas otrdien, 25. janvārī, akceptēti valdībā, informēja Valsts kancelejā.

Valsts civildienesta likuma grozījumi sagatavoti, izpildot Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības rīcības plānā paredzēto. Grozījumi uzlabos valsts pārvaldes iestāžu vadītāju karjeras pārvaldību, to padarot caurskatāmāku un palielinot politisko neitralitāti valsts pārvaldes iestāžu vadībā.

Valsts iestāžu vadītāju amata termiņa ierobežojumi stiprinās demokrātijas principus un veicinās dinamiku, kas rada piemērotus apstākļus pārmaiņām un attīstībai, skaidroja Valsts kancelejā.

Likuma grozījumi paredz, ka sešus mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām, ņemot vērā gan iestāžu vadītāju darba sniegumu, gan vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, ko veiktu ārpakalpojuma sniedzējs, var tikt pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā (tai skaitā arī citā iestādē) vai atbrīvošanu.

Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un būs sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā.

Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām. Tādā veidā valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņu vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu, skaidroja Valsts kancelejā.

Vēstulē "Par demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi" augstākie valsts civildienesta ierēdņi – Valsts kancelejas direktors un ministriju valsts sekretāri – norādīja, ka nepieciešams nodrošināt ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, jo valsts sekretāra lēmumi nedrīkst būt politiski motivēti.

Ievērojot minēto un izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, likumprojekts paredz, ka iestādes vadītājam (tai skaitā valsts sekretāram, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam) būtu tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principam.

Valdības apstiprinātie grozījumi paredz arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Proti, savstarpēja vienošanās, kuras pamatā ir sadarbības neveidošanās starp ministru un iestādes vadītāju vai starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju.

Balstoties uz šādu vienošanos, valsts civildienesta attiecības gan drīkstētu izbeigt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Sešu mēnešu periods noteikts gan tādēļ, lai šajā laikā abas amatpersonas tomēr rastu iespēju sastrādāties, gan arī, ja šādas iespējas nav, nodrošinātos pret iespējamu un tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos ar ierēdni. Tāpat noteikts, ja valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz minēto savstarpējo vienošanos, jauns iestādes vadītājs izraugāms konkursa kārtībā.

Likumprojekts paredz arī noteikt viena gada ierobežojumu tam, cik ilgi ierēdnis, kurš tiek pārcelts amatā, kam noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo, saņem iepriekšējā amata mēnešalgu, pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.

Ņemot vērā to, ka Valsts kanceleja izstrādā un koordinē valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku, grozījumos paredzēts, ka vienota informācija par valsts civildienesta ierēdņu atlīdzības noteikšanas un civildienesta attiecību izbeigšanas nosacījumiem tiks publicēta Valsts kancelejas tīmekļvietnē.

Ministru kabineta apstiprinātajos grozījumos ir papildināts to darbību loks, uz kuru pamata ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes, kā arī tiek noteikti termiņi valsts civildienesta attiecību izbeigšanai.

Vienlaikus Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tajos noteikts, ka, ja iestādes vadītājs tiek atbrīvots uz savstarpējās vienošanās pamata, jo neveidojas sadarbība attiecīgi ar ministru vai Ministru prezidentu, viņš saņem atlaišanas pabalstu trīs mēnešalgu apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt