De Facto

“Krievu balss Saeimai”

De Facto

De Facto - Pirmsvēlēšanu cīņa par nelatviešu balsīm; Spiegošanā apsūdzētais Frolovs atzīst ziņu nodošanu Krievijas izlūkdienestiem

Iestāžu futbols un strīds tiesā: kas notiek ar sankcionētajiem uzņēmumiem?

«Iestāžu futbols» un strīds tiesā – kas notiek ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem «Ventamonjaks» un «Riga Fertilizer Terminal»

Kas noticis ar sankcijām pakļautā uzņēmuma “Ventamonjaks” amonjaka kravām, kuras maija beigās aizveda no Ventspils? Tas ir viens no jautājumiem, ko Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto” maija beigās uzdeva Valsts vides dienestam (VVD), kas aizsāka iestāžu “futbolu” par atbilžu sniegšanu sankciju sakarā – no pieņēmumiem, ka tas ir citu iestāžu kompetencē, līdz aizbildinājumiem, ka ziņas ir slepenas. Līdzīgi ir ar minerālmēsliem, kuri vēl sankciju dēļ jāizved “Riga Fertilizer Terminal”. Neskaidrības pastiprina fakts, ka abi uzņēmumi vērušies tiesā pret Uzņēmumu reģistru, apstrīdot lēmumus, kas saistīti ar sankciju saglabāšanu. 

ĪSUMĀ:

  • Abi uzņēmumi saistīti ar Krievijas oligarhu, Vladimiram Putinam pietuvināto Dmitriju Mazepinu.
  • Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Mazepins pakļauts sankcijām, abiem uzņēmumiem apturēja darbības atļaujas.
  • Amonjaks no “Ventamonjaka” termināla Ventspilī izvests, bet kas ar bīstamo vielu notika, nav zināms.
  • Iestāžu “futbolā” VVD un FKTK netop skaidrībā – kas noticis ar bīstamo vielu un vai netiek apietas sankcijas.
  • FKTK gan norāda – ja pamanītu centienus apiet sankcijas, ziņotu attiecīgajām iestādēm. 
  • Drīzumā līdzīgi no Rīgas ostas būtu jāizved “Riga Fertilizer Terminal” rīcībā esošie minerālmēsli.
  • “Riga Fertilizer Terminal” vēl izvērtē situāciju un aizvien cenšas panākt atbrīvošanos no sankcijām caur īpašumstruktūras izmaiņām.
  • Abi uzņēmumi vērušies tiesā pret Uzņēmumu reģistru, apstrīdot lēmumus, kas saistīti ar sankciju saglabāšanu.

Abi ar Krievijas oligarhu, Vladimiram Putinam pietuvināto Dmitriju Mazepinu saistītie uzņēmumi īpašu uzmanību izpelnījušies to rīcībā esošo vielu – amonjaka un minerālmēslu – dēļ, kas, nepareizi glabājot, var būt bīstamas, bet glabāšana kādam jāapmaksā.

Un valsts iestādes ilgi domāja, ko ar to darīt, ieskaitot atsavināšanas iespējas. Atsavināšanas vietā uzņēmumam gan lika kravas izvest pašam, piemērojot izņēmumus sankcijās, lai izvešanu varētu segt no bankās iesaldētajiem līdzekļiem. Taču, vai tas nozīmēja faktisku amonjaka pārdošanu, glabāšanas vietas maiņu vai ko citu, un ja pārdošanu, kas notiek ar ieņēmumiem, atklāts netika – ne pieņemot šo lēmumu, ne tagad, kad amonjaka Ventspils ostā vairs nav. 

VVD 30 maijā norādīja: “Par izvesto kravu virzību/glabāšanu kompetentā iestāde ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Lielākā daļa ar šo saistīto dokumentu ir ierobežotas pieejamības.” 

Vēršoties FKTK, Vides dienesta mājieni par informācijas slepenību apstiprināti.  “Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina finanšu sektora uzraudzību un nav tiesīga izpaust šādu darījumu informāciju,” atbildēja FKTK.  

Iebilstot, ka nav vajadzības atklāt iesaistītās finanšu iestādes un tamlīdzīgas ziņas, bet gan informāciju par to, kas un kādā veidā notiek ar sankcijām pakļautiem uzņēmumiem, to aktīviem, sekoja vēl viena atbilde: “Plašāku informāciju, lūdzu, jautājiet VVD, kas ir atbildīgā iestāde, kas sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem saskaņo scenārijus, kas ir vides un sabiedrības interesēs, saistībā ar bīstamo vielu uzglabāšanu un turpmākajām darbībām ar tām.” 

Atkal vēršoties VVD, no atbildes izrietēja, ka minētie scenāriji to interesē tiktāl, lai bīstamās kravas būtu prom: “Konkrētus darījumu scenārijus ar kompetentajām iestādēm tālāk saskaņo pats uzņēmums. Arī pašu darījumu slēgšanu organizē uzņēmums. VVD šajā gadījumā veic kontroli par darījumu/izvešanas faktu līdz lēmumā noteiktajiem termiņiem.” 

Savukārt no “Ventamonjaka” divu nedēļu laikā atbilde par aizvestajām kravām tā arī nepienāca. Interviju LTV atteica arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kuras amatpersonas ar ministru priekšgalā iepriekš medijos demonstrēja aktīvu iesaisti lēmuma pieņemšanā par to, kā rīkoties ar amonjaku. Atbildēt savā vārdā tā uzticēja jau minētajam VVD, kurā gan arī intervijas vietā piekrita vien jau citētajai rakstiskai komunikācijai. 

Tieslietu ministrija savukārt pārzinot tikai to ar sankcijām saistīto sadaļu, kas saistīta ar publiskajiem reģistriem, piemēram, atzīmēm Zemesgrāmatā nekustamajiem īpašumiem.  

No kuģu maršrutu rādītāja var secināt, ka viens no tankkuģiem ar amonjaka kravām, kas izgāja no Ventspils, uz brīdi piestājot Maltā, iegāja ostā Tunisijā, bet otrs jūnija sākumā vēl atradās Vidusjūras ūdeņos tālāk no krastiem. Jautājums, vai šis ceļš nepaver logu sankcijām pakļautam uzņēmumam iegūt zināmu rīcības brīvību ar kravām, kas šobrīd tirgū ir ļoti pieprasītas, vai varbūt tas ir noslēgums darījumam, kas sākts jau pirms sankcijām, tā arī paliek bez oficiālas atbildes. 

FKTK gan norādīja – ja pamanītu centienus apiet sankcijas, ziņotu attiecīgajām iestādēm. 

FKTK naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktors Kristaps Markovskis skaidroja: “Primāri tā atbildība, protams, gulstas uz pašu kompāniju, jo sankcijas ir jāievēro arī pašām šīm kompānijām – gan saistībā uz pašu sadarbības partnera atrašanu, gan arī cenas noteikšanu par šīm vielām, lai netiktu veidoti kaut kādi sankciju apiešanas gadījumi vai mēģinājumi kādus līdzekļus izvest neatbilstoši sankciju regulējumam. Un tā primāri, protams, ir atbildība arī pašam uzņēmumam.”

Drīzumā līdzīgi no Rīgas ostas būtu jāizved “Riga Fertilizer Terminal” rīcībā esošais amonija nitrāts, kas, pēc VVD norādēm, jāizved līdz 30. jūnijam, un kālija hlorīds un citi minerālmēsli, kas kā mazāk bīstami jāizved līdz 30. augustam. Bet arī par to ziņas ir skopas. 

Uzņēmumā raidījumam “De facto” norādīja, ka vēl veic situācijas izvērtējumu. Turklāt tas joprojām mēģina panākt atbrīvošanos no sankcijām caur īpašumstruktūras izmaiņām. No uzņēmuma pienāca rakstisks paziņojums, kuru parakstīja valdes locekļi Artūrs Skadats un Eduards Elksniņš: “Kā zināms no publiski pieejamās informācijas, “Riga Fertilizer Terminal” atrodas pārmaiņu procesā, saistībā ar ko jau attiecīgi dokumenti ir iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā patiesā labuma guvēju reģistrācijas maiņai. Diemžēl minētais “Riga Fertilizer Terminal” pieteikums Uzņēmumu reģistrā nav apmierināts, kā rezultātā uzņēmums ir bijis spiests vērsties tiesā savu interešu aizsardzībai. “Riga Fertilizer Terminal” plašākus komentārus līdz pilnam VVD lēmuma izvērtējumam nesniegs. Varam apliecināt, ka “Riga Fertilizer Terminal” turpina nodrošināt drošu minerālmēslu uzglabāšanu.”

Ar sankcijām saistīto īpašnieku ķēdes jautājuma nonākšanu tiesā apstiprināja arī Uzņēmum reģistrā, un lieta jau nonākusi Administratīvajā rajona tiesā. Uzņēmumu reģistra galvenās notāres vietnieks Sandis Karelis atzina: “Vai to saukt, ka mēģinājuši tikt vaļā [no sankcijām], kāda ir tā motivācija, grūti pateikt, vai viņa ir tiešām objektīva, vai tikai mēģina tikt vaļā no statusa, kur šajā ķēdē ir kāds no uzņēmumiem vai kāds no akcionāriem pakļauts sankcijām.” 

Līdzīgi ar Uzņēmumu reģistru nolēmis tiesāties “Ventamonjaks”, kuru ar “Riga Fertilizer Terminal” vieno ne vien sankcijām pakļautā patiesā labuma guvēja, proti, Mazepina vārds, bet arī, piemēram, valdes loceklis Artūrs Skadats. 

“Riga Fertilizer Terminal” gadījumā vispirms – jūlija sākumā, proti, pēc prasības izvest bīstamākās vielas, bet pirms jāizved pārējās, tiesa lems par pagaidu noregulējumu. Bet paša strīda izskatīšana varētu aizņemt ilgāku laiku. 

Tikmēr savulaik izskatītā bīstamo vielu atsavināšana diezgan drīz tika atmests kā iespējamais variants. Latvijas likumdošana sankcijām pakļautu īpašumu un finanšu līdzekļu atsavināšanu iesaldēšanas vietā paredz tikai pārkāpumu gadījumos, bet diskusijas par atsavināšanas iespējām arī citos gadījumos vēl tikai notiek – gan Eiropas līmenī, gan arī Latvijā. Tieslietu ministrijai uzdots vērtēt, vai un kā tas iespējams.

KONTEKSTS:

"Rīga Fertilizer Terminal" darbojas Kundziņsalā. Vairākas Rīgas ostas apkaimē dzīvojošo pārstāvošās organizācijas iepriekš centušās nepieļaut amonija nitrāta minerālmēslu pārkraušanu "Rīga Fertilizer Terminal" terminālī Kundziņsalā. Iedzīvotāju satraukums pieauga pēc sprādziena Teksasas minerālmēslu ražotnē 2013. gadā, kā arī pēc 2020. augustā notikušā milzīgā sprādzienā ostas rajonā Libānas galvaspilsētā Beirūtā, kur vienā no noliktavām vairākus gadus glabātas 2700 tonnas amonija nitrāta.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā sankcijām pakļauts koncerna "Uralhim" vadītājs Dmitrijs Mazepins, kurš ir patiesais labuma guvējs četros Latvijas uzņēmumos. Divi no uzņēmumiem ir termināļi Rīgā un Ventspilī, kas saistīti ar bīstamu vielu uzglabāšanu un pārkraušanu. Rīgā runa ir par "Riga Fertilizer Terminal," kas gadā kopumā drīkst apgrozīt 1,2 miljonus tonnu bīstamo amonija nitrātu saturošus minerālmēslus, bet Ventspilī – SIA "Ventamonjaks" terminālī rezervuāros jūras krastā tiek uzglabāts tūkstošiem tonnu amonjaka.

VVD 27. maijā apturēja SIA "Rīga Fertilizer Terminal" piesārņojošās darbības atļauju, kas izsniegta īslaicīgai minerālmēslu uzglabāšanai un pārkraušanai Rīgas brīvostas teritorijā. Uzņēmumam piemēroto sankciju dēļ iestrēgušas komerckravas ar 113 000 tonnām minerālmēslu, kas ir klasificējama kā bīstama krava.

Sašķidrinātais amonjaks no Ventspils ostas termināļa ir izvests. VVD uzdevis "Ventamonjakam" sākt termināļu atbrīvošanu no amonjaka tehnoloģiskā atlikuma. Uzņēmums apliecinājis, ka terminālī arī pēc tā iztukšošanas paliek tehnoloģiskais atlikums – aptuveni 3000 tonnas amonjaka.

"Ventamonjakam" uzdots nekavējoties uzsākt amonjaka pārkraušanas kompleksa apstādināšanu un ekspluatācijas pārtraukšanu, atbrīvojot termināli no sašķidrinātā amonjaka tehnoloģiskajiem atlikumiem. Līdz šī gada 30. jūnijam uzņēmumam jāiesniedz VVD detalizēts plāns ar konkrētiem termiņiem un finanšu aprēķiniem šo darbību nodrošināšanai. Darbi jāuzsāk ne vēlāk kā šā gada 1. jūlijā un jāpabeidz ne vēlāk kā 31. decembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt