Iestājoties eirozonā, daļu Latvijas zelta nāksies noguldīt ECB

Līdz ar iestāšanos eirozonā, daļu no Latvijas Bankas kopējām ārējām rezervēm nāksies noguldīt Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē. Kopējā ieguldījuma vērtība būs 252 miljoni eiro, no kā daļu veidos arī zelts. Šis obligātais pienākums uzjundījis jaunas diskusijas eiro noliedzēju un atbalstītāju vidū. Pirmie sašutuši, kāpēc jāaiztiek zelta krājumi, ko veidojuši mūsu senči, eiro piekritēji savukārt izceļ - arī Latvijai no tā būs labums.

Prasība, kas paredz ieguldīt daļu no eirozonas dalībvalstu finanšu rezervēm, ir iestrādāta jau Eiropas Savienības dibināšanās dokumentos. Tas netiek darīts par velti, visi ieguldītāji par savu naudu saņemot ienākumus, norāda Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. Viņš saka, ka šāda rīcība nepieciešama, lai Eiropas centrālā banka nepaliktu bez rezervēm: „Neliela daļa tiks nodota pārvaldībā Eiropas Centrālajā bankā, proti, 4,4% no Latvijas Bankas kopējām rezervēm. Ja mēs skatāmies uz pērnā gada cipariem, tad tie ir 5,7 miljardi eiro. Ja jūsu jautājums ir konkrēti par zeltu, tad no šīs summas - 250 miljoni eiro - 15 % ir zelta vērtība. Vairāk nekā 90% no Latvijas bankas rezervēm paliek mūsu pašu rīcībā.”

Līdz ar šo ieguldījumu Latvijas Bankas prezidents būtu viens no 24 Eiropas Centrālās bankas padomes locekļiem. Arī ekonomists Pēteris Strautiņš izceļ - ieguldītā nauda arī pelnīs; to, cik daudz, Strautiņš prognozēt atsakās, bet esot jāzina tas, ka no Latvijas tā nav nekāda dāvana vai naudas atdošana: „Ja mēs gribam pievienoties eirozonai, par ko būtībā diskusija jau ir beigusies, tad tas mums vienkārši ir jādara, tādi ir spēles noteikumi. Mēs pievienojamies klubam, kurā ir savi spēles noteikumi, kurus mēs neesam radījuši. Šie noteikumi, manuprāt, ir loģiski.

Ieguldot šo naudu, mēs daudz ko iegūstam pretī. Pats svarīgākais ir tas, ka mēs iegūstam līdzlemšanas tiesības Eiropas Centrālajā bankā.„

Lielas emocijas izraisa fakts, ka nu Eiropas Centrālajā bankā būs jāiegulda tas zelts, kura krājumi veidoti 1918. gadā. Tad, lai palīdzētu jaundibinātajai Latvijai, iedzīvotāji ziedoja savas dārglietas - gredzenus, ķēdītes un pat zelta zobus. Kādas zelta investīciju kompānijas vadītājs Pēteris Avotiņš ir skeptisks attiecībā pret plāniem ieguldīt zeltu Eiropas Centrālajā bankā: ”Pats fakts, ka ir jānodod zelta rezerves Eiropas Centrālajai bankai, protams, ir vērtējams negatīvi, jo tiek atdotas reālas rezerves jeb reāli maksāšanas līdzekļi trešās puses pārvaldībā. Patlaban pasaulē valda tendence, ka valstu centrālās bankas tieši pretēji, vēlas palielināt zelta krājumus un vēlas uzglabāt savu zeltu pašas.”

Ekonomists Pēteris Strautiņš norāda - nav pareizi cilvēkiem stāstīt, ka tiek tērēti 1918.gadā pašu iedzīvotāju veidotie zelta krājumi: „Tas zelts, kas tika mantots no pirmās brīvvalsts, šobrīd veido tikai nelielu daļu no ārējām rezervēm,

galvenokārt, šīs rezerves ir veidojušās no 1992. gada, kad mēs sākām atdalīties no rubļa zonas.”

Tomēr pavisam nesen no Saeimas tribīnes atsevišķi deputāti pauda bažas, jo patlaban mūsu zelts kaut vai daļēji garantē segumu latam, ko lieto apmēram divi miljoni iedzīvotāji. Tagad tas garantēšot visu eirozonas valstu iedzīvotāju lietotas naudas vērtību. Deputāte Iveta Grigule norādīja, ka visu šo laiku Latvijas zelts tika sargāts, bet tagad mēs paši labprātīgi to vedam projām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt