Cietusī jau mirusi
Ir 15. decembra rīts. Par nepilngadīgās izvarošanas lietu Alūksnes tiesas kalendārā pieejama skopa informācija. Lieta tiek skatīta slēgtā tiesas procesā, kas nozīmē, ka nedz apsūdzēto, nedz cietušo vārdi, nedz arī citas detaļas netiek atklātas. Neskatoties uz to, Latvijas Radio devās uz Alūksni. Jau otro reizi šogad.
Pirmo reizi par šo lietu Latvijas Radio jau stāstīja septembra beigās. Šis ir viens no vissenākajiem pirmajā tiesu instancē līdz galam neizskatītajiem kriminālprocesiem Latvijā – tā liecināja pēc Latvijas Radio lūguma apkopotie Tiesu administrācijas dati.
Lieta izceļas ne vien ar nozieguma smagumu, bet arī apstākli, ka cietusī sieviete savu mūžu nodzīvoja, tā arī nesagaidot pat pirmās instances tiesas spriedumu. Viņa nomira 35 gadu vecumā, un togad apritēja 20 gadi, kopš krimināllieta bija nodota izskatīšanai tiesā.
Izskatās, ka krimināllieta Balvu tiesā bija vienkārši aizmirsta – tā nostāvēja plauktā līdz pat 2018. gadam, kad tā pārsūtīta uz Alūksnes tiesu, un pēdējā laikā process atsācis virzīties uz priekšu.
Sācies ar kautiņu
Tiesā liecināja Vitālijs. "Es vēl skolā gāju. Man toreiz bija 14 gadi," viņš atceras. Tagad viņš ir vīrs spēka gados, kurš tiesas sēdē piedalās kā cietušais. Viņš gan nepārstāv izvarotās sievietes ģimeni, bet pats ir personīgi cietis – nelaimīgajā vakarā 1993. gada vasarā varmāka viņu piekāvis. Tagad šī piekaušanas epizode apvienota ar izvarošanas lietu, jo varmāka viens un tas pats.
"Atceros, ka viņš dzērumā piekāva ne tikai mani, bet vēl dažus čaļus. Bet tā sīkumos es neatceros," atzīstas Vitālijs. Atcerēties notikumus, kas norisinājušies pirms 28 gadiem, neesot viegli, bet traumas nav bijušas smagas, lai arī nokļuvis slimnīcā. "Lūpa bija pārsista, lūpu šuva," atceras vīrs. Konflikts izvērties Pededzes Kultūras namā, kur toreiz notikusi diskotēka. Kā tas viss sācies, jau vairs neatceroties. Šķiet, prasījis cigaretes un, tā kā nav bijis, tad arī sācies kautiņš.
Par izvarošanas epizodi Vitālijs neko nezina. Pieļauj, ka ar kaušanos diskotēkā vakars varmākam nav noslēdzies. Nākošais noziegums jau noticis kaut kur apkaimē. "Es neredzēju, es tikai pēc tam uzzināju, ka tajā pašā vakarā viņš to izdarīja," stāstīja liecinieks. Cietušo meiteni Vitālijs pazinis, abi gājuši vienā skolas klasē, arī apsūdzētais bijis vietējais, tikai vairākus gadus vecāks, nesen no armijas pārnācis.
Vitālijam šobrīd ir 43 gadi. Tiesas spriedumu šajā lietā viņš gaida jau vairāk nekā pusi no sava mūža.
Apsūdzēto neatrod
Latvijas Radio zināms, ka apsūdzētais šajā kriminālprocesā ir Oļegs Mihailovskis. 1993. gadā īsi pēc noziegumu pastrādāšanas viņš tika aizturēts, taču drīz atbrīvots un pēc tam pazudis. Tika uzskatīts, ka viņš dzīvo Ukrainā. Sākotnēji policija viņu meklējusi, taču kopš 2004. gada arī tas vairs netiek darīts, noskaidroja Latvijas Radio.
Pirms pāris gadiem Mihailovskis pat ieradies Latvijā un valsts iestādēs nomainījis sev pasi. Neviens viņu neaizturēja un neko nedarīja, lai nogādātu tiesā, lai arī skaitās, ka Mihailovski neesot iespējams atrast.
Krimināllieta Alūksnē tagad tiek izskatīta, viņam klāt neesot. Mihailovska intereses tiesā pārstāv advokāts Guntars Priedītis, bet viņa darbu apmaksā Latvijas valsts. "Ja viņa paša nav, tad vismaz advokāts skatās, lai apsūdzība ir kaut cik pareizi kvalificēta, kas apstiprinās, kas ne. Viņam valsts nodrošina [aizstāvību] arī bez viņa klātbūtnes. Aizstāvēt, protams, ka grūti! Tu jau viņu neredzi. Es, protams, gribētu viņu satikt, parunāties, saprast, bet viņa, visticamāk, nav un nebūs," norādīja advokāts Priedītis.
Aizstāvības pozīcija ir, ka Mihailovskis nav vainīgs.
Turpina advokāts: "Pēc esošjiem lietas materiāliem – viņš neatzīst savu vainu."
Savu brāli tiesā aizstāvēt ieradusies arī apsūdzētā māsa. Viņa nepiekrīt intervijai ierakstā, tāpēc viņas teikto Latvijas Radio neatskaņos. Taču māsa pastāstīja, ka, pēc viņas domām, brālis nepamatoti apsūdzēts. Pēc viņas teiktā, brālis esot Ukrainā. Viņa pati ar viņu kopš 90. gadu sākuma tā arī neesot sazinājusies. Apsūdzētā māsa arī veltīja ļoti skarbus vārdus tiesu varai par tik ilgu tiesāšanas procesu.
Jau atkal – neviens nav atbildīgs
15. decembra tiesas sēde nebija ilga. Visi neesot ieradušies, tāpēc tiesas sēdes turpinājums paredzēts nākamā gada 1. februārī.
Ar Vidzemes tiesas apgabala prokurori Dzintru Boktu Latvijas Radio tikās pēc tiesas sēdes un uzdeva jautājumu, vai pēc 27 gadiem vispār iespējams noskaidrot kaut kādus faktus un panākt taisnīgu rezultātu šajā procesā. Prokurore atbildēja: "Protams, šis ir precedents attiecībā uz iztiesāšanas laiku. Tas nu neapšaubāmi."
Boktas ieskatā lietas iestrēgšanas iemesli varētu būt saistīt ar nepilnīgu informācijas apriti valsts datu bāzēs. "Es domāju, ka pie šāda rezultāta mēs esam nonākuši tādu iemeslu pēc, ka 1993. gadā arī tā izmeklēšanas kvalitāte ir pilnīgi cita un arī datu bāzes, kas tajā laikā bija izveidotas, bija ļoti nepilnīgas. Tāpēc arī varbūt šobrīd faktiski viņa meklēšana un viņa apcietinājums vispār nekur datu bāzēs neparādījās, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc tā lieta ir tā iegūlusies plauktos," pieļāva prokurore.
Tagad gan process tuvojas noslēgumam un rezultāts būšot. Kādu sodu prokurore plāno prasīt apsūdzētajam, ņemot vērā to, cik sen likumpārkāpumi bijuši un cik ilga ir bijusi tiesvedība, prokurore vēl neatklāja.
Arī uz jautājumu, vai vispār šajā lietā iespējams panākt taisnīgu rezultātu, viņa atbildēja šādi: "Ziniet, taisnīgs noregulējums būtu tādā gadījumā, ja šis cilvēks jau sen savu sodu būtu saņēmis. Protams, mēs šeit nevaram tādās kategorijās runāt, ir pagājuši 27 gadi, bet tajā pašā laikā uz šo brīdi, šajā situācijā mēs centīsimies pēc iespējas panākt to, ko varam panākt – noteikt sodu, lai ir šis galīgais nolēmums procesā."
Šoruden, pētot šī kriminālprocesa iestrēgšanas apstākļus, Latvijas Radio tā arī nav izdevies atrast nevienu no procesā iesaistītajiem, kas būtu gatavs uzņemties kaut daļēju atbildību par kriminālprocesa iesprūšanu jeb citiem vārdiem – vienkāršu aizmiršanu tiesas plauktā. Prokurore Bokta skaidroja: "Tie prokurori, kas tās apsūdzības ir cēluši, visi ir atbrīvojušies no darba prokuratūrā. Tā kā es domāju, ka šobrīd mums nevajadzētu meklēt vainīgos, šobrīd mums vajadzētu vienkārši pabeigt šo tiesas procesu."
Arī Rēzeknes tiesas priekšsēdētājs Pēteris Novičenoks, kura pārziņā ir tiesas struktūrvienība Balvos – tā pati struktūrvienība, kuras plauktos krimināllieta tik ilgi nogulējusi, neatsaucās Latvijas Radio lūgumam sniegt atbildes uz jautājumiem par šīs lietas iestrēgšanas apstākļiem. Kuram jāuzņemas atbildība par notikušo, uz šo jautājumu tiesas priekšsēdētājs vairāku mēnešu laikā tā arī neatrada iespēju atbildēt ne klātienes intervijā, ne attālināti un pat ne rakstiski.
