2014.gada rudenī LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, cik vienkārši Latvijā iespējams viltot automašīnu kilometra skaitītāja jeb odometra rādījumus. Īsi pēc raidījuma, 2015.gada sākumā, Saeimas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) Saeimā iesniedza Administratīvo pārkāpuma kodeksa grozījumus, rosinot palielināt sodus odometru rādītāju viltotājiem, taču izmaiņu arvien nav.
"Šī iecere ir aizķērusies. 2015.gadā Saeima atbalstīja ieceri pirmajā lasījumā, tad bija iestāžu iebildumi. Protams, tika dots laiks. Neviena iestāde uz otro lasījumu neiesniedza, zinu, ka CSDD [Ceļu satiksmes drošības direkcija] šo lietu ir sakārtojuši un ir gatavi. Kad sāku pētīt, kur šie noteikumi palikuši, izrādījās, ka tas ir tiesu politikas apakškomisijā," teica Seržants.
Apakšomisijas vadītājs Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") uzsver – grozījumus pieņemt nav jēgas, ja tos nevarētu ieviest.
"Deputāti var piedāvāt dažādus priekšlikumus, bet vajag aprunāties ar iestādēm, kas ir atbildīgas par to īstenošanu. Šis ir konkrētais gadījums, kad uzaicina Iekšlietu ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvjus, tad viņi teica, ka tehniski viņi to šobrīd nevar izdarīt un būs vajadzīgs zināms ieguldījums, lai to varētu izdarīt," sacīja Kūtris.
Viņš norādīja arī, ka Saeimā šo normu varētu skatīt nākamā gada sākumā.
Interneta auto vēstures pārbaudes vietnes "Auto DNA" pārstāvis Agris Dulevičs stāsta - ik mēnesi 30-40% mašīnu atklājas odometru viltojumi. Iegādājoties šādas mašīnas, pircējs gan maksā vairāk, gan riskē ar lielākiem remontiem nākotnē.
"Ja redz 180-150 tūkstošus [kilometrus nobraukuma], var likt klāt 100 tūkstošus. Ja Latvijā pērk, tad 100 tūkstošus var droši plusot klāt. Citreiz ir tādi kadri, ka ir pat 700 tūkstošus kilometru vairāk nekā orģinālais nobraukums. Pēdējais no gadījumiem bija, kad pārdevējs pārdeva "Mersedesu" un patiesais nobraukums bija 600 tūkstoši, bet sludinājumā bija 250. [..] Es domāju, ka patērētājs pats nav gatavs tik lielam nobraukumam," sprieda Dulevičs.
Lietoto auto tirgotāji atzīst – odometru sagrozīšana met ēnu pār visu nozari. Tiesa, sodi nav efektīvākais līdzeklis.
"Mums Latvijā vispār liekas, ka vajag tikai sodīt. Tomēr nobraukuma salīdzināšana Eiropas Savienības līmenī to atrisinātu un nebūtu vajadzības pēc sodiem. Lai gan klienti ir kļuvuši piesardzīgāki un prātīgāki un izmanto visu informāciju par nobraukumu patiesumu, un pievērš tam uzmanību," teica auto tirgotāja “Baltijas realizācijas centrs” pārstāvis Matīss Mežaks.
Lai nenopirktu kaķi maisā, Mežaks iesaka klientiem rūpīgi pārbaudīt vecākām mašīnām servisa grāmatiņas, bet jaunākām mašīnām borta datora datus. Papildus mašīnas vēsturi var pārbaudīt pēc šasijas numura.
Ceļu satiksmes drošības direkcijā uzsver – tām mašīnām, kas jau bijušas reģistrētas un tagad atkal tiek pārdotas Latvijā, viltot nobraukumu ir bezjēdzīgi, jo šī informācija visiem ir pieejama kopš pirmās reģistrācijas.
"Milzīgi sodi nerisina problēmas. Atklātība ir devusi labākus rezultātus. Otra lieta, par ko tiek runāts Eiropā, ka šie rādījumi ir jāfiksē. Ne visur šie rādījumi tiek fiksēti. Kad šie dati valstīm tiks savstarpēji pieejami, domāju, ka valstīm šī problēma atkritīs pati no sevis, jo visu varēs labāk pārbaudīt. Un tad tas vispār nebūs aktuāli," sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors.
Eksperti atzīst – odometru viltošana daudz lielākos apmēros notiek ārvalstīs, tostarp Vācijā, no kurienes Latvijā ieved lielāko daļu mašīnu. Cīnīties pret šo datu viltošanu jau nākampavasar visām bloka valstīm liks speciāla Eiropas Savienības direktīva.
