Panorāma

Pedagogi septembrī varētu rīkot piketu

Panorāma

Latvijā sāk pietrūkt darbaroku

E. Rinkēvičs iespēju vienoties par "Brexit" vērtē "50 pret 50"

Iespēju panākt vienošanos par «Brexit» Rinkēvičs vērtē kā 50/50

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Iespēja, ka starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju izdosies panākt vienošanos par valsts izstāšanos no savienības, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) vērtē kā 50/50.

Pēc Rīgā notikušās tikšanās ar Lielbritānijas ārlietu ministru Džeremiju Hantu ministrs Rinkēvičs pauda, ka Latvijas un Lielbritānijas diplomātiskās un ekonomiskās attiecības joprojām ir ciešas.

Sarunu laikā apspriesta abu valstu atbildīgo institūciju sadarbība cīņā pret propagandu un informācijas karu, kā arī atzinīgi novērtēta Lielbritānijas apņemšanās kopīgi ar Dāniju un Latviju veidot NATO komandvadības štābu Latvijā.

Latvijas ārlietu ministrs  Edgars Rinkēvičs (no labās) un Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs...
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (no labās) un Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants ierodas uz ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa.

Abi ministri diskutējuši arī par gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Rinkēvičs atzina nepieciešamību visām iesaistītajām pusēm meklēt kompromisus vairākos nozīmīgos jautājumos.

“Mēs esam vienisprātis par to, ka mums ir nepieciešama vienošanās starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju.

Diemžēl ir ļoti daudz un dažādi jautājumi, kuru dēļ es vērtētu iespējas noslēgt šādu vienošanos kā 50/50.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
00:00 / 00:59
Lejuplādēt

Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka gan jautājumu loks, kas skar gan mūsu tautiešus Lielbritānijā, gan britu pavalstniekus Eiropas Savienībā, gan ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, gan drošības, ārpolitikas un aizsardzības sadarbība starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju ir tās, kur abām pusēm ir jāspēj rast kompromisi. Mēs esam gatavi strādāt uz to kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ievērojot Eiropas Savienības vienprātības un vienotības principu, bet arī meklējot risinājumus,” sacīja Rinkēvičs.

Arī Lielbritānijas ārlietu ministrs atzina, ka iespēja nenoslēgt vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības ir reāla, taču arvien lielāks skaits valstu apzinās, ka tam būtu negatīvs iespaids gan uz Lielbritāniju, gan Eiropas Savienību. Tieši tāpēc ir nepieciešams pielikt lielākas pūles, lai izdarītu pareizākās ģeostratēģiskās izvēles šajā Eiropas Savienībai nozīmīgajā laikā.

Hants paudis cerību, ka Eiropas Savienība rūpīgi izvērtēs Lielbritānijas iesniegtos piedāvājumus un tiks panākts abām pusēm izdevīgākais risinājums par nākotnes attiecībām.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants
00:00 / 00:55
Lejuplādēt

Džeremijs Hants arī aicinājis nenovērtēt par zemu britu premjerministres Terēzes Mejas līderes spējas: “Daudzi ir par zemu novērtējuši Terēzas Mejas elastīgumu un apņēmību, un es aicinātu arī jūs to nedarīt. Viņa ir ārkārtīgi spēcīga un apņēmības pilna līdere, kura grib panākt Lielbritānijai labāko vienošanos. Viņa attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību redz kā ciešu ekonomisku integrāciju un dziļu sadarbību ne tikai ekonomikā, bet arī citās jomās.

Es esmu diezgan pārliecināts, ka viņas vadībā britu valdība vēl piedzīvos vētras, un nenoliedzu, ka ceļš nebūs līdzens. Mūs gaida ļoti lielas pārmaiņas britu attiecībās ar Eiropu.

Mums visiem priekšā ir izvēle, kādu šķiršanos mēs gribam panākt: vai tā būs šķiršanās, kas liek pamatus dziļai draudzībai, kas turpināsies gadu desmitiem ilgi (un tā ir Terēzes Mejas vīzija), vai arī tā būs šķiršanās, kas novedīs pie dzēlīguma, naida un vienaldzības, kas, manuprāt, būtu liela kļūda mums visiem.”

KONTEKSTS:

Lielbritānijas valdība šā gada 7.jūlijā apstiprināja plānu, kura nolūks ir izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar ES pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka nākamā gada martā. Plāns, kuram sarunās vēl jāpanāk ES piekrišana, paredz arī izstrādāt kopīgus noteikumus ar ES brīvai savstarpējai rūpniecības preču un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai.

Plānam nepiekrita Lielbritānijas "Brexit" ministrs Deivids Deiviss, kurš tā dēļ atkāpās no amata. No amata atkāpās arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kurš paziņoja, ka valdība plāno ne tādu “Brexit”, par kuru 2016.gada  jūnijā referendumā nobalsoja 52% iedzīvotāju. 

Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms. Šajā laikā Apvienotajā Karalistē vēl darbosies visi līdzšinējie ES likumi.

Tikmēr Lielbritānija un ES strādā pie vienošanās par nākotnes attiecībām. Augustā gan britu tirdzniecības ministrs Laiems Fokss paziņoja, ka ticamākā iespēja ir "Brexit" bez vienošanās, vainojot tajā EK "nesamierināmo" nostāju. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti