Īstenības izteiksme 15 minūtēs

“Spitzenkadidaten” jeb kurš stūrēs Eiropas Savienības kuģi nākamos piecus gadus

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija" pirmais gads

Dzīvesvietu var deklarēt kaut vai Rīgas pilī

Iespēju deklarēties kaut vai Rīgas pilī pagaidām neviens neplāno ierobežot

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Cīnoties par vietām bērnudārzos vai skolās, lai izvairītos no palielināta nekustamā īpašuma nodokļa un daudzu citu iemeslu dēļ jau vairāk nekā 15 gadus jebkurš Latvijas iedzīvotājs var deklarēt savu dzīves vietu kaut prezidenta pilī. Un izskatās, ka šis vēl ilgi būs tas gadījums, kad slīcēja glābšana ir viņa paša rokās. Pierādot, ka cilvēks deklarējies bez juridiskā pamata, īpašnieks var panākt "atdeklarēšanos", bet tas ir lieks slogs, jo ir jātērē savs laiks, rakstot iesniegumu un gaidot lēmumu.

Deklarēties Rīgas domē – 10 minūšu jautājums

Dzīvesvietas deklarēšanas likums šobrīd ļauj deklarēties jebkurā adresē.  Portālā Latvija.lv dzīvesvietu deklarēt var elektroniski. Jāatver konkrētā sadaļa. Jāaizpilda vienkārša anketa. Jānorāda adrese, kurā cilvēks vēlas deklarēties, kā arī tiesiskais pamats to darīt.

Deklarēties var tad, ja cilvēks ir nekustamā īpašuma saimnieks, ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības iegūtas uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Latvijas Radio veica eksperimentu un deklarēja korespondenta Edgara Kupča dzīvesvietu Rīgas domes ēkā. Sistēmā nav nekādu šķēršļu sniegt maldīgas ziņas un dzīvesvietu domes adresē deklarēt. Vēl dažas formalitātes un:

"Jūsu iesniegtā deklarācija ir saņemta un izvēlētā personas dzīvesvieta ir nodeklarēta, un ziņas par dzīvesvietu ir aktualizētas Iedzīvotāju reģistrā. Deklarētā dzīvesvieta – Rātslaukums 1, Centra rajona, Rīga, LV 1050."

Latvija.lv pārbaudām ziņas par Kupča dzīvesvietu. Tur lasāms, ka viņa deklarētā adrese ir Rātslaukums 1. Tiesiskais pamats šo adresi izvēlēties ir darbs Rīgā, lai gan tas nav tiesisks pamats deklarēties Rātsnamā.

Šis process ir aizņēmis nepilnas desmit minūtes. Vēl mazāk vajag, lai Edgars Kupčs pārdeklarētos atpakaļ uz savu īsto adresi.

Latvijas Radio uzsver, ka ar šo eksperimentu nevēlas mudināt cilvēkus joka pēc deklarēt dzīvesvietu, kur pagadās, bet tikai pievērst uzmanību tam, cik neapskaužamā situācija ir nekustamo īpašumu saimnieki.

Viņi ķīlnieku lomā ir teju 16 gadus, kopš spēkā ir Dzīvesvietas deklarēšanas likums.

Deklarējas noliktavās, graustos un valdības mājās

Tas, ka cilvēku fantāzijai deklarējoties nav robežu, nav mīts. Pēdējā tautas skaitīšanā Centrālās statistikas pārvalde konstatēja vairākus gadījumus, kad dzīvesvietas deklarētas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Piemēram, veikalos, noliktavās, birojos, viesnīcās, arī valdības mājās. Tādas bijušas kopumā teju 6000 adrešu.

Vairāk nekā 2000 gadījumu cilvēki bija deklarējušies graustos. Tikpat bieži vietās, kur nemaz nav ēku.

Teju 500 gadījumos norādītas adreses, kuras nemaz neeksistē.

Avots:CSP, 2011.gada tautas skaitīšanā atklātais:.
Avots:CSP, 2011.gada tautas skaitīšanā atklātais:.

Šādus trikus izmanto dažādu iemeslu pēc. Tautas skaitīšana atklāja dažus no tiem. Piemēram, tālbraucēji šoferi un celtnieki no vairākām bijušajām PSRS republikām deklarējās darba devēja juridiskajā adresē, lai varētu pārvietoties un strādāt Šengenas teritorijā. Viesu namā laukos, tālu no Rīgas, deklarētas galvaspilsētā strādājošas personas ar uzturēšanās atļaujām.

Lai gan likums saka, ka deklarētā adrese vajadzīga tikai tāpēc, lai valsts ar iedzīvotāju varētu sazināties, ir arī otrs iemesls. Vairāki normatīvie akti nosaka piederību pašvaldībai kā vienu no nosacījumiem, lai varētu saņemt attiecīgās pašvaldības pakalpojumus. Piemēram, iespēju pieteikt bērnu bērnudārzā, skolā, saņemt pašvaldības sociālo palīdzību un citus pakalpojumus.

Rīgas domē par iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrēšanu atbildīgā Sandra Zamure stāstīja, ka "vienu brīdi cilvēkiem bija tāda prakse, tagad gan ir mazinājusies, [deklarēties] Maskavas ielā 208, kur ir Rīgas patversme. Tur droši vien personas gribēja iegūt zināmu sociālo palīdzību Rīgā".

"Bija moments, kad bija nepieciešamas caurlaides Vecīgā. Tad bija moments, kad cilvēki deklarējās vienā mazā telpā vairāki simti. Noteikti vel aizvien deklarē bērnus, jo tur ir iecerēts apmeklēt skolu," pieļāva Zamure.

Par negodīgu cilvēku upuriem var kļūt jebkurš

Jau pirms diviem gadiem Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" kāds pensionēts mediķis stāstīja, ka viņa tiesības ir ierobežotas - pie viņa deklarējies svešs cilvēks, kuru viņš vispār nezina.

"Un, lai es viņu izdeklarētu, man jāstaigā. Tad mani sūta uz imigrācijas [pārvaldi], tad mani sūta uz Rīgas domi. Un tagad vēl jāmaksā par viņu, par atkritumu izvešanu, un to naudu, ko es esmu samaksājis pēc izdeklarēšanas, arī atpakaļ es nevaru dabūt. Es vispār nesaprotu, vai tad bez dzīvokļa īpašnieka atļaujas drīkst deklarēties?" neizpratni pauda mājokļa īpašnieks.

Tātad par negodīgu cilvēku upuriem var kļūt jebkurš.

Arī žurnālists Jānis Ramāns stāstīja, ka tikai tad, kad bija jāpārslēdz līgums ar apsaimniekotāju, "aizejot pie apsaimniekotāja priekšsēdētāja, parakstot dokumentus, ieraudzīju, ka skaitās, ka tur dzīvo trīs personas, lai gan mēs esam deklarētas divas personas".

"Tad es jautāju - no kurienes tā trešā, un tad viņš parādīja, ka viņam ir [dati] no domes, no valsts reģistra, no kaut kurienes, tur uzrādās, ka dzīvoklī ir piedeklarētas trīs personas," stāstīja Ramāns.

Viņa piemērs rāda, ka valstij vai pašvaldībai tomēr deklarētā dzīvesvietas adrese ne vienmēr palīdzēs sazināties ar iedzīvotāju.

"Turklāt tagad ik pa laikam atnāk no bankas vēstule par viņas pensijas uzkrājumiem. Man uz dzīvokli, uz pastkastīti," piebilda Ramāns. Dzīvokļa īpašniekam ir aizdomas, ka tā ir radiniece bijušajiem īpašniekiem, no kuriem dzīvoklis pirms desmit gadiem iegādāts. Jānis plāno pašvaldību informēt par situāciju.

"Tā situācija īstenībā nav normāla, jebkurš var tavā dzīvoklī piereģistrēties, turklāt viņam tur vēl sūta oficiālo korespondenci," uzsvēra Jānis Ramāns.

Piedāvātie labojumi nav pieņemti

Lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, valdība atbildīgajām ministrijām lika mainīt likumu. Pirms diviem gadiem izstrādātajos likuma grozījumos bija plānots, ka cilvēki varētu deklarēties tikai dzīvojamās telpās.

"Šobrīd jebkurš var piedeklarēties arī jebkurā baznīcā, arī valdības ēkā jūs varat piedeklarēties, jebkur. Stāsts ir ilgāks, no dzīvesvietas deklarēšanas likuma paša sākuma, kad pašvaldības teica, ka tas ir mazliet neprātīgi, ka mēs esam no viena grāvja, kas bija pieraksta sistēma, aizgājuši pilnīgi otrā grāvī, kas ir deklarēšanās sistēma, kad jūs varat piedeklarēties pilnīgi visur un neņemot vērā neko," atzina  Latvijas pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.

Lai gan grozījumi izstrādāti, Saeimā tie nav pieņemti.

"No īpašnieka viedokļa tas ir tiešām ļoti, ļoti nesakārtots jautājums. Neviens nevar būt drošs, ka pie viņa nakts stundā neveiks kāds kratīšanu. Vai nemeklēs kādu," sacīja Šķiltere.

"Un tajā mirklī jūs varat būt situācijā, ka jūs uzzināt, ka kāds ir deklarējis dzīvesvietu. Jo, protams, policija meklēs vispirms tur, kur ir deklarētā dzīvesvieta," viņa piebilda.

Šāds gadījums, kad cilvēks par deklarētu svešinieku uzzinājis no policija, ir bijis.

"Par šādu gadījumu mūs iedzīvotājs informēja, ka šāds gadījums ir bijis, to arī Iekšlietu ministrija atzīst. Tiešām tur vadījās pēc deklarācijas principa. Nepārkāpa noteikumus neviena puse, bet diemžēl cieta tajā brīdī iedzīvotājs. Nepieļaujami gadījumi, jā, protams," atzina Rīgas domē par deklarēšanos atbildīgā Zamure.

Deklarēšanu var anulēt divos gadījumos

Ir divi iemesli, lai deklarēšanu anulētu. Pirmais, ja cilvēk ir sniedzis nepatiesas ziņas un deklarējies īpašumā, kurā viņam nebija tiesību to darīt. Otrs, kad cilvēks īpašumu tomēr lietoja, piemēram, bija mutiska vienošanās ar īpašnieku, bet pārcēlās uz citu dzīvesvietu, skaidroja domes pārstāve.

"Par tām, kas ir patiešām nepatiesas [ziņas par deklarēšanos], tas procents nebūt nav tik milzīgs. Šogad Rīgā izskatīti varētu būt aptuveni 200 gadījumi. Tas nav liels skaitlis uz tā fona, cik daudz cilvēku veic dzīvesvietas maiņas," stāstīja Zamure.

"Bet ir jāņem vērā, ka vienmēr administratīvajās lietas tomēr iestāde izvērtē situāciju un šaubu gadījumā lemj par labu tai personai, kura ir deklarējusi dzīvesvietu," piebilda domes pārstāve.

Ja ir pamats uzskatīt, ka tomēr bijusi kāda vienošanas, tad deklarēšanu vienkārši anulē, cilvēku nesodot administratīvi par nepatiesu ziņu sniegšanu.

Jo nepatiesas ziņas, tas nozīmē administratīvais pārkāpums ar sodu līdz 500 eiro. Turklāt cilvēka deklarēšanās konkrētajā adresē tiek anulēta no pirmās dienas, "līdz ar to viņam rodas pārkāpums, ka ilgstoši persona uzrādās bez deklarācijas, lai gan faktiski varbūt viņš tur arī dzīvoja kaut kādu periodu".  

Rīgas piedāvājums kontrolēt stingrāk – konstanti noraidīts

Rīgā vidēji gadā tiek anulētas apmēram 5000 personu deklarācijas.

Piedeklarēties var dažu minūšu laikā, bet īpašniekam, lai personu izdeklarētu, jāgaida mēnesis. Īpašniekam jāraksta iesniegums. To var izdarīt gan elektroniski, gan klātienē pašvaldībā.

No īpašnieka skatupunkta raugoties, tā tomēr ir absurda situācija. Deklarāciju nevar anulēt bez pārbaudes.

Zamure sacīja, ka  "Rīgas pašvaldība arvien ir iestājusies par to, ka vajadzētu tomēr nedaudz stingrāk noteikt kārtību, kā deklarē dzīvesvietu. Rīgas pašvaldība ir sniegusi šādus priekšlikumus katros grozījumos, ka tomēr personai, deklarējot dzīvesvietu, būtu jāuzrāda dokuments, kas pierāda tiesisko pamatu. Ja tas nav īres līgums, tad tā varētu būt tā pati īpašnieka rakstveida piekrišana".  

Taču šie domes piedāvātie likuma grozījumi vienmēr noraidīti. Galvenokārt, lai nesarežģītu deklarēšanās procesu.

Pašvaldību savienība, skatot likumu pēdējo reizi, piedāvājusi vēl stingrāku kārtību.

"Pie radiniekiem var automātiski, bet pārējiem tomēr vajadzētu īpašnieka piekrišanu saņemt, kas varētu tikt dota elektroniski. Tas, ko mēs vēl esam prasījuši, bet kas nav realizēts, vajadzētu vismaz minimāli nodrošināt valstij, ka īpašniekam tajā mirklī, kad kāds ir viņa īpašumā deklarējies, paziņo kaut vai e-pastā," stāstīja Stāsta Šķiltere.

Rīgas pašvaldībā tomēr uzskata, ka pārkāpēju skaits ir pārāk mazs, lai ierobežotu cilvēku tiesības deklarēties vienkārši.

Zamure norādīja, ka vēl jāskatās, vai būtu jāļauj īpašniekam aizliegt deklarēties viņa īpašumā bez atļaujas, jo procentuāli gadījumu skaits, kad deklarējusies pilnīgi sveša persona bez jebkāda pamatojuma, ir neliels.

"Līdz ar to, vai ir lietderīgi liegt tiem pārējiem, kas tomēr deklarējas tiesiski, tik ļoti sarežģīt dēļ tiem atsevišķiem gadījumiem. Tur arī jāskatās," piebilda domes pārstāve.

PMLP problēmas nesaskata

Kamēr pašvaldības lauza galvu, kā situāciju sakārtot, problēmu ar dzīvesvietas deklarēšanu nesaskata par šo procesu atbildīgā iestāde – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Tās pārstāvis Ģirts Pommers sacīja, ka galvenais, lai šis process būtu pēc iespējas vienkāršāks.

"Tas mūsu viedoklis ir tāds, ka šobrīd mainīt likumu, kurš ir maksimāli vienkāršots, lai cilvēki varētu maksimāli ātri deklarēties, tikai dažu indivīdu negodprātīgas informācijas sniegšanas dēļ, - mēs neredzam pamatu," sacīja Pommers.

Tiesa, sarunā ar šo valsts iestādi izgaismojas vēl kāds cits fakts. Tā nezina patieso gadījumu skaitu, kad cilvēks deklarējies adresē bez tiesiska pamata.

Pommers sacīja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka šogad tā pieņēmusi divus lēmumus par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu deklarēšanas iestādēm. To, ka Rīgā šogad pieņemti jau 200 šādi lēmumi, pārvalde nezina.

Tomēr Pommers pauda, ka, iespējams, tuvākā vai tālākā nākotnē izstrādās īpašu īpašnieku informēšanas sistēmu.

Pārvaldes pārstāvis gan uzsver, īpašnieki jau tagad var noskaidrot, vai viņu mājokļos ir kāds deklarējies. Tas uzzināms portālā Latvija.lv

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti