Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aptaujas dati liecina, ka Latvijas skolās ir vairāk nekā 800 vakances, jo pēc 15. novembra darba attiecības pārtrauktas ar nevakcinētām personām. Datu apkopošana aizvien vēl turpinās.
Taču jau tagad skaidrs – lai nodrošinātu iztiku, šie cilvēki visdrīzāk meklēs citas darba iespējas. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka šobrīd bezdarba līmenis valstī ir 6,2%; salīdzinājumā ar pērno gadu tas ir par 1,2% mazāks.
Tikmēr Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle skaidroja, ka nodarbināto vidū vakcinācijas aptvere strauji aug.
"Prieks to redzēt, pretī būs daži, kas izvēlēsies palikt pie saviem principiem. Bet tā ir maza margināla daļa un tā neatstās nopietnu ietekmi uz darba tirgu Latvijā," viņa sacīja.
Lai gan vakcinēto skaits ar katru nedēļu turpina pieaugt, katrā nozarē un darba kolektīvā ir kāds, kurš tomēr nolēmis teikt stingru “nē” potei, vērtēja Latvijas personāla vadīšanas asociācijas direktore Eva Selga.
"Viņi darbu atrast nevarēs, kamēr mums būs šī prasība par sertifikātu, un līdz ar to viņi ies uz NVA un prasīs pabalstu, kas arī kaut kad izbeigsies," teica Selga.
Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību jurists Jānis Pumpiņš skaidroja, ka nevakcinētajiem darba ņēmējiem varētu nākties pārkvalificēties.
Viņš norādīja: "Privātajā sektorā, kā strādāt bez sertifikāta, vienīgais veids ir strādāt attālināti. Kur tad tas attālinātais darbs izplatīts – tās ir augstas kvalifikācijas nozares, informācijas tehnoloģiju joma, finanses, apdrošināšana. Tad – vai šie darbinieki gatavi pārkvalificēties un apgūt zināšanas?"
Tikmēr nevakcinēts darbaspēks ar zemāku kvalifikāciju kādu laiku varētu mēģināt izdzīvot vien no bezdarbnieku pabalsta, minēja Selga.
"Pēc tam ir dažādi lauku darbi, tā arī ir iespēja, mazkvalificēti darbi arī iespēja, katrs izvēlas sev labāko variantu, svaigā gaisā pļaut zāli vai cirst krūmus mežmalā, arī to mums vajag," viņa teica.
Novembra sākumā vietnē "Facebook" tapusi domubiedru grupa, kur apspriež darba iespējas nevakcinētajiem.
Šajā grupā kā labākās darba iespējas nevakcinētajiem nosauc darbu tiešsaistes vidē, piemēram, sniegt kādus finanšu pakalpojumus. Taču kā īpaši ienesīgu darbu daudzi izceļ tīkla mārketingu jeb dažādu kosmētikas produktu, uztura bagātinātāju un citu preču izplatīšanu. Nevakcinētām personām tiek piedāvāta iespēja doties peļņā arī uz ārvalstīm, piemēram, strādāt celtniecībā Somijā vai par namiķi Zviedrijā, Norvēģijā.
Pastāv arī risks, ka nevakcinētas personas varētu nokļūt ekonomikas pelēkajā zonā un gūt ienākumus, nenomaksājot nodokļus. Īpaši nozarēs, kur jau šobrīd pastāv šāds risks, piemēram, būvniecībā – skaidro Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.
Viņš sacīja: "Protams, ja formāli nevar nodarbināt, bet līgums jāizpilda, tad var paredzēt, ka tā pelēkā zona papildināsies."
Hazans arī uzsvēra, ka kāda daļa no nevakcinētajiem varētu doties ārpus Latvijas, jo jutīsies vīlušies šī brīža situācijā, taču jau šobrīd aizvien vairāk Eiropas valstis pieprasa vakcinācijas sertifikātus.
"Būs valstis, kuras tiks ātrāk galā par mums ar visu šo situāciju, kur darba tirgus aktivizēsies ātrāk, un mēs zinām, ka šis pieprasījums pēc autovadītājiem jau ir citās valstīs un viņi jau tur brauc," viņš teica.
Taču, lai ekonomiski sarežģītā laikā nepaliktu bez ienākumiem un arī darba devēju nenovestu sarežģītā situācijā, vakcinācija aizvien ir labākais risinājums, uzsvēra Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas direktore Eva Selga.
"Ceru, ka kaut kad tomēr [nevakcinētie] lems par labu vakcinācijai, lai pandēmiju varētu apkarot. Šiem cilvēkiem jāizvērtē, kur viņi gribētu [redzēt] sevi darba tirgū, jo, ja nebūs sertifikāta, tās iespējas ir niecīgas, tāpat kā attīstības iespējas," viņa teica.
KONTEKSTS:
No 15. novembra valsts un pašvaldībās, kā arī daļā privātu uzņēmumu strādājošo jābūt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem, taču no 15. decembra arī visiem privātajā sektorā nodarbinātajiem klātienē strādājošajiem jābūt vakcinētiem vai vīrusu pārslimojušiem.
