54 gadus vecais Andris bija vērsies pie ģimenes ārstes, jo bija nokrities svarā, nespēja neko ieēst, sāpēja kuņģis un ausīs zvanīja. Ārste ieteica nelietot zāles spiediena mazināšanai un pasmērēt muguru ar ziedi. Sirds mazspējas dēļ vīrietis bija invalīds. Atkārtotā vizītē ārste izrakstīja nosūtījumus pie speciālistiem, bet bija par vēlu.
Pēc Andra bērēm māte uzrakstīja sūdzību par ģimenes ārsti Laimu Upenieci Veselības inspekcijai. “Pat ne injekciju pret sāpēm [neiedeva]. Neko. Bija palūdzis atļauju palikt uz kušetes. Piecelties nevarēja, kad aizgāja pie ārstes," stāsta Andra mamma Sarmīte Erharde.
Veselības inspekcijai vajadzēja 11 mēnešus, lai atzītu, ka ārstes Laimas Upenieces rīcībā ir konstatēti veselības aprūpes pārkāpumi:
viņa nekad nav izsniegusi nosūtījumu uz vēža skrīningu, nav izvērtējusi palielināto spiedienu, nav nodrošinājusi aktīvu palīdzību un nav nozīmējusi analīzes.
Tiesa, inspekcija norāda, ka uz dažādiem izmeklējumiem pacientu sūtījusi jau gadu iepriekš. Nav ziņu, vai viņš tos veicis.
Andra ģimenes ārste Laima Upeniece noslodzes dēļ no intervijas klātienē atsakās, taču par pacienta nāvi pārdzīvo. "Man ir neizsakāmi žēl. Par šiem faktiem es uzzināju nesen. Man nav bijusi iespēja sazināties ar tuviniekiem," saka Upeniece.
Tajā pašā laikā ārste uzsver, ka arī pašiem pacientiem jāsadarbojas ar mediķiem. Upeniece norāda, ka par veselību nav atbildīgi ārsti vai radi.
Vēža skrīnings ir viens no kritērijiem, kuru izpildot ģimenes ārsti tiek pie papildu naudas. Taču no visiem 1300 Latvijas ģimenes ārstiem tikai astoņi spēj izpildīt visus kritērijus, arī pierunāt pacientus šim skrīningam. To, ka pacienti ir kūtri, raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” atzīst arī labie ārsti.
Raidījums arī portālā lsm.lv publiskojis to, kā katrs Latvijas ģimenes ārsts izpildījis šos kritērijus. Mirušā Andra ģimenes ārste izpildījusi septiņus no 13, tas ir labs rādītājs. Viņa atzīst, ka pēdējo pusgadu strādājusi pilnīgi viena. Par valsts piešķirot naudu ārsta palīgs strādāt vairs nav piekritis.
Upeniece akcentē, ka darbu veic no sirds, taču ir jūtams darbaroku trūkums. Proti, savā darbā viņa ir viena un bez ģimenes ārsta palīga.
Nākamgad šo 13 kvalitātes kritēriju vietā būs tikai astoņi. Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienība) apliecina, ka negrasās atteikties no vakcinācijas un hronisko slimību uzraudzības. Sarkanā līnija ir arī profilaktiskā apskate reizi gadā ikvienam praksē reģistrētam cilvēkam. Uz šādu apskati katram jātiek piecu dienu laikā. Prakšu darba laikam jākļūst pacientam draudzīgam - jābūt vaļā arī pirms darba laika un vakaros, lai pie ārsta tiek strādājošie. Taču vēža skrīningu vairs neprasīs kā obligātu. Tas paliek brīvprātīgi pēc ārsta izvēles – sūtīt pacientus vai nesūtīt.
Šie kritēriji ir viens no iemesliem, kādēļ šovasar notika plašs ģimenes ārstu streiks. Ārsti pauda, ka par valsts tarifiem no viņiem prasa pārāk daudz. Ģimenes ārstu asociācija kritēriju samazināšanai piekrīt.
Andra ģimenes ārste gan administratīvi sodīta netika. Veselības inspekcija norāda, ka lietvedību var uzsākt ne vēlāk kā sešus mēnešus no pārkāpumu izdarīšanas dienas. Iestājies noilgums. Lai pārbaudītu visus lietas apstākļus, inspekcija divas reizes pagarināja pārbaudes laiku. Un neiekļāvās šajos sešos mēnešos. Tāpēc Andra mamma uzskata, ka veselības aprūpē un tās uzraugošajā iestādē ir dziļa krīze.
