Tas, iespējams, darīts, lai pasargātu Mārupē esošo māju un zemi no likvidētās „Krājbankas” administratora “KPMG Baltics”.
Administrators pret bijušo bankas vadību cēlis daudzmiljonu prasību, kuru pirmā tiesu instance apmierinājusi.
Daudzmiljonu civilstrīdā ierautais politiķis Bondars, kurš ceturtdien, 28. jūlijā, paziņoja, ka pamet Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāja amatu, pirms divām dienām reģistrējis laulāto mantisko attiecību līgumu. Taču šo oficiālo reģistros pārbaudāmo faktu Latvijas Radio intervijā piektdienas rītā noliedza. “Tāda līguma nav,” viņš sacīja.
“Lursoft” publiskajā datubāzē redzams, ka Bondars ar sievu Ievu Bondari 26.jūlijā oficiāli reģistrējis pirms 11 gadiem noslēgto vienošanos par mantas sadali. Šī vienošanās paredz, ka sievas īpašumā nonāk nekustamais īpašums “Ieviņas” Mārupē.
Sazvanīts vēlreiz, Bondars joprojām uzsver, ka nav dalījis mantu, bet uz jautājumu, kāpēc pirms divām dienām vienošanās par mantas sadali ir oficiāli reģistrēta, neatbild.
„Kāpēc tagad ir reģistrēts? Zināt, ja es jums tagad stāstīšu visus veidus, kā es aizstāvēšos, tas maniem politiskajiem oponentiem, kas to visu iesākuši, būs ļoti izdevīgi,” klāsta Bondars.
Politiķis uzsver, ka visa viņam piederošā manta ir uzrādīta amatpersonas ienākumu deklarācijā, bet mājas “Ieviņas” viņam nekad nav piederējušas.
„Es neko neesmu iesniedzis! Visi tie īpašumi, kas ir man, ko jūs redzat deklarācijā, netiek sadalīti,” viņš pauž.
Bondara amatpersonas deklarācija, 2006.gada 30. jūnijā pametot Valsts prezidenta kanceleju, rāda, ka zeme un māja Mārupē viņam pieder kopā ar sievu. Bet deklarācijā, kas sniegta pirms trim gadiem, kļūstot par Saeimas deputātu, šis īpašums vairs uzrādīts netiek.
“Lursoft” dati rāda, ka līgumu laulātie noslēguši 2006. gada vasarā. Taču saskaņā ar civillikumu, kamēr līgums nav oficiāli reģistrēts, tas ir saistošs vienīgi laulātajiem, bet ne trešajām personām. Tas nozīmē, ja pāris šķirtos, tad tiktu ņemtas vērā šī pirms 11 gadiem noslēgtā vienošanās. Taču, lai uz šo mantu nepretendētu trešās personas, piemēram, kreditori, līgums ir oficiāli jāreģistrē. Civillikums saka: „Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — arī zemes grāmatās.”
Šādu solu politiķis, iespējams, spēris, lai daļu sava īpašuma pasargātu no „Latvijas krājbankas" administratora, kurš 2015.gadā cēla prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai.
Šajā lietā ir septiņi atbildētāji, starp viņiem arī Bondars, kādreizējais likvidētās bankas valdes priekšsēdētājs.
Jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosprieda, ka šajā civilstrīdā solidāri no visiem septiņiem atbildētājiem piedzenami 15 miljoni eiro.
Tiesas ieskatā, kas lietu skatīja aiz slēgtām durvīm, bijušie bankas valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Šī tiesvedība vēl nav beigusies. Patlaban lieta ar blakus sūdzību, ar kuru likvidētās bankas administrators lūdz prasības nodrošinājumu, ir nonākusi Rīgas apgabaltiesā. Par prasības nodrošinājuma apmierināšanu vai noraidīšanu tiesa lems septembrī.
Lūgts par civillietu izstāstīt, Bondars atbildēja, ka ir gatavs to darīt radio tiešraidē.
