Natālijas Draudziņas vidusskolas ēdnīcā šķind trauki. Pieejami divi pusdienu komplekti. Vienā no tiem ir tītara filejas. Ēdināšanas kompleksa vadītāja Ļubova Pumpure skaidro, ka tieši tītara fileja, ko bērni nav pieraduši ēst mājās, pēc maltītes paliks uz šķīvja. Tāpat arī bērni neēd zupas un mērces, tāpēc, ka arī mājās šādas lietas negatavo.
Pagājušā gadā spēkā stājas izmaiņas, ka ēdienam ļauts likt klāt vien niecīgu sāls daudzumu - 0,25 gramus sāls uz 100 g ēdiena. Pāreja bijusi grūta. „Pēkšņi uzreiz tāds ēdiens bez sāls, protams, ka bērnam grūti. Prasījām, kāpēc neēdat, viņi saka, ka nav garšīgi. Uzcepu vistas filejas karbonādi, bērni neēd, uztaisījām atļautos cīsiņus, bērni apēd visu un izlaiza šķīvjus. Es nesaprotu, vai sāls vainīgs vai ēdiens, ko pieraduši ēst mājās. Vecākiem nav laika, ātri uzvāri pelmeņus - un bērns paēdis,” saka Pumpure.
Viņa norāda, ka bērni prasījuši arī kečupu, majonēzi, jo pieraduši tos likt pie ēdiena. Tomēr vecākie bērni apēdot gandrīz visu. Mazie gan citreiz ēst negrib, citkārt nāk tikai draudzēties uz ēdnīcu.
Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārtikas tehnoloģe Ilona Dreimane skaidro, ka pēdējā gada laikā īpaši no lauku skolām pienākušas sūdzības, ka bērni ēdienu bez sāls neēd. „Drusku mēs jau esam "pārsālīti", un bērni ir pieraduši. Viņi nesaprot, ka tas ir viņu veselības labā, bet saka, ka tas ir negaršīgi... Nav, kas bērnus, skolotājus un vecākus māca, kāpēc nelietot sāli,” saka Dreimane.
Veselības ministrija pirms gada ieviesa jaunus noteikumus, kuros strikti regulēja, kas bērniem jāēd un kādos apjomos. Arī sāls lietošanu samazināja. Tagad plānots šo regulējumu mainīt. Tas nozīmētu, ka sāli varētu lietot četras reizes vairāk nekā līdz šim. „Neviens neparedzēja, ka bērni tiešām ēdienu neēdīs. Acīmredzot, problēma ir no mājām, kur tā ir ļoti plaša. Nebijām šo problēmu apzinājuši, ka tas ir iemesls skolu ēdinātājiem mest laukā ēdienu. Labāk, lai bērns ēd kāpostu salātus ar nelielu sāls daudzumu, nekā neēd vispār,” saka Veselības ministrijas veselības veicināšanas eksperte Sanita Kukliča.
Veselības ministrija gan vēl nezina, vai izdosies normas mainīt, bet jau tagad ir divi likumi, kuros minēts atšķirīgs regulējums par pieļaujamo sāls daudzumu. Ministrija uzskata, ka šīs normas ir jāsamēro, bet vēl nav skaidrs, kā izvērsīsies diskusijas un vai ārsti un vecāki pieņems, ka ir atbalstāma vidējā norma - viens grams sāls uz 100 g ēdiena.
Šis gads pasludināts par sirds veselības gadu, tāpēc cilvēkiem vēlreiz tiek atgādināts, ka sāls uzturā jālieto mēreni.
Ārste un uztura speciāliste Inga Pūce pati sāli uzturā lieto un vērtē, ka nevar valsts visu regulēt, to aizliedzot. Tomēr ne tikai ģimenē, bet arī veikalā nopērkamā pārtika, īpaši našķi, pieradina pie garšas pastiprinātājiem. „Neesmu par sāls lietošanu, bet par garšīgu ēdienu. Sāls un tauki pastiprina jebkura produkta garšu, kam tas pielikts klāt. To varam noņemt, bet neēdam jau tikai eksistenciālu motīvu vadīti. Tāda bada mums nav. Jādomā par garšām, jāliek klāt ķiploki, pētersīļi, majorāns, baziliks, pipariņi. Jābagātina garša ne tikai ar sāli, jo tas ir brutāli,” saka Pūce.
Ministrija sola izglītot arī skolas ēdināšanas uzņēmumus, piedāvājot jau sagatavotas ēdienkartes, kā arī informējot par plašāku garšaugu lietošanu.
Ministrija aicina arī skolotājus atbildīgāk izvēlēties savu maltīti un vairāk izglītot skolēnus par veselīgu uzturu. Līdzās izmaiņām sāls lietošanā skolās, internātskolās varētu būt arī atļauts vairāk lietot cukuru, cepot plātsmaizes un smalkmaizītes.
