Iespējams, RPIVA nelikumīgi piešķīrusi doktora zinātniskos grādus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 1 mēneša.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), iespējams, piešķīrusi vairākus doktora grādus, lai gan augstskolai tādu tiesību nav bijis. Ministrija sola šo lietu izmeklēt un pat anulēt doktora grādus. Augstskola norāda, ka deleģējums tai tika dots, un ir radusies kļūda informācijas apritē. Zinātņu akadēmijas vadītājs uzskata, svarīgi, lai birokrātiskie šķēršļi tiek novērsti, jo būtiskākais ir doktora darbu kvalitāte.

/Papildināts pl.18.20/

Rīgas Pedagoģijas izglītības un vadības akadēmijā ir piešķirti astoņi doktora grādi. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka tas noticis nepamatoti. Likums nosaka 13 augstskolas, kuras drīkst sasaukt promocijas padomi un izvērtēt doktora darbus, RPIVA šajā sarakstā nav. Tāpēc tai nebija tiesības piešķirt grādus, un izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovksis uzskata, šie grādi būs jāanulē:

„Mēs to atklājām gandrīz nejauši, un tas liecina, ka augstākās izglītības telpā ir iestājusies visatļautības sajūta. Sekas varētu būt nopietnas; par šo pārkāpumu un arī budžeta vietu sadalē vērtēsim RPIVA darbības rezultātus, salīdzinot ar citām līdzīgām programmām.”

Augstskola gan uzsver, ka jau 2010. gadā Latvijas Zinātnes padome piešķīrusi tai promocijas tiesības, jo tai ir pietiekoši liels profesoru skaits. 2012. gada beigās bija pirmais doktorants, kā liecina augstskolas mājas lapā publicētā informācija, grāds saņemts dejas pedagoģijā. Tad arī promocijas padome sākusi savu darbību un visi astoņi darbi, kas to izgājuši, ir saskaņoti, oficiāli apstiprināti, novērtēta to kvalitāte, tāpēc nav pamata šo deleģējumu apšaubīt. Augstskola gan atzīst, ka notikusi kļūda, kā rezultātā tā nav ierindota kā 14. augstskola, kas var vērtēt doktora grāda pretendentus.

„To, kas bija jāizdara augstskolai 2010 gadā, vēršoties Zinātnes padomē zinātnes darbības likumā, to arī veicām. Par to, vai ir kāda kļūda vai procedūra vienkārši tālāk nav notikusi un kam tieši bija tālāk jāvēršas Ministru kabinetā, - mēs pieņēmām, ka Latvijas Zinātnes padomei tas jāizdara. Ja tas nav izdarīts, tad mēs to uzzinām šodien,” secina zinātņu daļas vadītāja Sanita Madelāne.

Sanita Madelāne uzskata, ka ir bijusi arī kāda komunikācijas problēma, jo vēl pagājušā nedēļā ministrija vērsusies ar aicinājumu ziņot par promocijas padomi un doktoru darbiem. Tagad augstskola cer uz dialogu, kas pēc iespējas nenodarītu kaitējumu studentiem.

Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis skaidro, ka nav iemesla apšaubīt doktora grāda piešķiršanas kārtību. Šajā gadījumā jautājums ir par to, kā ministrija birokrātiski risina jautājumu. Bet pirmkārt būtu jānoskaidro, vai aizstāvētās doktora disertācijas ir kvalitatīvas vai nē. Pretējā gadījumā notiek kalpošana likuma burtam nevis garam.

„Tas ir normāli, ka augstskola, kurā ir pietiekošs profesoru skaits, veido promocijas padomi un piešķir doktora grādus, tas ir pilnīgi leģitīmi un loģiski. Vai šeit uzvarēs ierēdņu cīņa par sava mundiera godu, kas izpaužas nedaudz komiski pēc Roberta Ķīla neveiksmīga auto rallija un izskatās kā uzmanības novēršanas manevrs, jeb beigu beigās ierēdniecība paskatīsies, kā viņi var nākt situācijai palīgā un to atrisināt,” saka Spārītis.

Pašlaik Latvijā ir 91 doktora studija programma, un doktora grādus var piešķir teju 80 promocijas padomes. Lielākā daļa grādu saņemti jomā "Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesību zinātnes". Pērn doktora zinātnisko grādu ieguva 267 pētnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti