Šāda informācijas atklāšana daudzuprāt būtu tikai loģiska.
„Mēs tā kā kautrējamies mazlietiņ, bet
parādnieks nav parasts klients. No informācijas apmaiņas, datu aizsardzības viedokļa, viņš ir klients, kas ir pārkāpis noteikumus, kā rezultātā cieš citi.Tas būtu tikai loģiski, ja atskaitē apsaimniekotājam tas parādītos.
Es domāju, tas ir diskutējams jautājums - protams, caur parādu vēstures datu bāzēm tas efekts jau tiek radīts”, saka Māris Baidekalns, parādu apsaimniekošanas uzņēmuma „Creditreform” valdes loceklis.
Jau ziņots, ka Saeimā otrajā lasījumā skatīja labojumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredzētu ieviest arī tiešos maksājumus, un turpinās diskusija starp izmaiņu atbalstītājiem un pretiniekiem. Jau ilgāku laiku aktuāla ir diskusija par šādas kārtības ieviešanu galvaspilsētā, kas nozīmētu maksāt par siltumu, ūdeni, atkritumu izvešanu un citiem iespējamajiem pakalpojumiem, nevis mājas apsaimniekotājam, piemēram, „Rīgas Namu pārvaldniekam”, bet pakalpojumu sniedzējam, kā "Rīgas siltumam", "Rīgas ūdenim" utt. Tādējādi katrs pakalpojuma saņēmējs būtu tieši atbildīgs par saviem maksājumiem vai parādiem, un apsaimniekotājs nevarētu mēģināt uzlikt uz godprātīga maksātāja pleciem vēl kādu latu par parādnieku. Šāda kārtība darbojas Jūrmalā un Daugavpilī, kur iedzīvotāji saņem rēķinus tieši no pakalpojuma sniedzēja.
