Iecere palielināt notāru lomu nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijā, pēc pašu notāru domām, ir pamatojama ar notāra iespējamo lomu, samazinot krāpnieciskus darījumus. Tomēr vairākas sabiedriskās organizācijas uzskatīja, ka obligāta notariāla dalība darījumos ar nekustamo īpašumu nav pietiekama garantija iespējamo nelikumību izskaušanai, bet vienlaikus tā kļūs par papildus nastu arī iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
„Galvenā problēma, mūsuprāt, ir tā, ka šī reforma faktiski sadārdzinās un pagarinās darījumu slēgšanu biznesa pusē,” norāda Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.
„Tā ir būtiskākā problēma, pie kam, ja plāns bija atrisināt ar nekustamo īpašumu saistītām sliktām lietām saistītus jautājumus – tad šī reforma to pēc būtības arī neatrisinās,” pauž Endziņš.
Sabiedrisko organizāciju uztraukums ir saprotams, jo spraigas diskusijas par notāru iecerēto reformu starp nozares politikas veidotājiem un citām iecerētajām pusēm notika jau šī gada jūnijā, un pēc šīm diskusijām tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) prognozēja, ka, sagaidāms, notāra dalība nekustamā īpašuma darījumu reģistrācijas tomēr nebūs obligāta visos gadījumos.
„Es domāju, ka tas uz visiem darījumiem netiks attiecināts, noteikti,” uzsver Rasnačs.
„Paaugstināta riska zona ir nerezidenti, īpaši fiziskās personas, ja mēs runājam par netīrās naudas atmazgāšanas novēršanu. Tas subjektu loks, uz ko to identificēs, acīmredzot, darba grupā tiks precizēts. Bet šobrīd protams, spēkā ir brīvprātības princips – gribu eju, gribu – nē,” norāda ministrs.
Arī pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domām, efektīvāks līdzeklis, lai apkarotu krāpniecību nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijas jomā, būtu dokumentu elektroniskas aprites veicināšana. „Ir jāpanāk, lai nostiprinājuma lūgumi no notāra tiktu iesniegti elektroniskā veidā zemesgrāmatai, un lai būtu iespējams arī to elektroniskā veidā pārbaudīt – līdzīgi, kā tam būtu jābūt pareizi arī uzņēmumu reģistrācijas gadījumā,” stāsta Endziņš.
Piektdien notiekošās konferences darba kārtība liecina, ka diskusiju gaitā nozares eksperti un politiķi ir iecerējuši padziļināti iepazīties ar Igaunijas, Lietuvas un Vācijas pieredzi nekustamo īpašumu reģistrācijas jomā.
Iecerētā reforma paredz, ka visi nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi jāapliecina pie notāriem, paredzot notāru atlīdzību 0,5% apmērā no līguma summas. Tas nozīmētu, ka īpašuma pircējam būtu jāmaksā ne tikai 2% (atsevišķos gadījumos 6%) valsts nodeva, bet vēl papildus par notāra līdzdalību darījuma apstiprināšanai notariālā kārtībā.
Notāru padome iepriekš skaidroja, ka reforma paredz būtiski samazināt izmaksas līgumu slēdzējiem, vienlaikus nodrošinot, ka ikviens darījumos iesaistītais veic pilnīgu nodokļu nomaksu un reģistrē darījumus zemesgrāmatā. Tāpat reforma paredz, ka darījumos mazāk aizsargātā puse, piemēram, dzīvokļa pircējs, kas iegādājas dzīvokli no attīstītāja, vienmēr tiks iepazīstināts ar visiem darījuma iespējamiem riskiem un sekām.
Notariāta institūta direktoru Gati Litvinu Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka Latvijas īpašumu reģistrācijas kārtības ziņā atpaliek no kaimiņvalstīm, tāpēc svarīgi diskutēt par to, kas jāuzlabo. Viņš noliedza, ka konference būtu notāru interešu lobijs, jo konferencē situāciju vērtēja neatkarīgi zinātnieki, un viņi nonāca pie secinājuma - ja gribam kvalitatīvu procesu, nepieciešams darījumu notariālais apliecinājums.
Pašvaldības un sabiedriskās organizācijas iepriekš iestājās pret notāru reformu.
