Vairāk nekā 80% centralizētajā matemātikas eksāmenā spēja izpildīt 929 skolēni. Tas ir teju deviņas reizes vairāk nekā to, kuri vispār šo eksāmenu nenokārtoja, jo nespēja savākt četrus no 80 punktiem. Tomēr tikai puse no izcilniekiem kārtojuši eksāmenus arī fizikā, ķīmijā vai bioloģijā. Tas rada bažas, ka inženierzinātnes, kurās tik ļoti nākotnē trūks darbaspēka, joprojām nepiesaista jauniešus.
Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovkis norāda - katru gadu būtiski samazinās to skolēnu skaits, kas kārto eksāmenus ķīmijā vai fizikā, un tā būs ilgtermiņa problēma.
„Tas nav obligāti, ka tie, kas ir labi matemātikā, izvēlas fiziku, jo tas ir ļoti atkarīgs no skolas un skolotājiem - vai ir labi fizikas skolotāji, kas ieinteresē. Cik esmu dzirdējis, fizikas skolotāju trūkst un trūkst arī jaunu un entuziasma pilnu skolotāju, tas ir atkarīgs no situācijas skolā," norāda Sukovskis.
Sukovskis piebilst, ka nav datu par to, kādas ir fizikas zināšanas, ar kurām jaunieši skolas absolvē, līdz ar to nevar zināt arī to, kādas ir būtiskākās problēmas. To varētu risināt obligātais fizikas eksāmens vai pat eksāmeni arī bioloģijā un ķīmijā. Tomēr jau tagad jaunieši arī ar labiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos var izkrist augstskolas sagatavotajos testos, kas liecina par problēmām mācību darbā.
Šo obligāto centralizēto eksāmenu gan neatbalsta Izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis. „Eksāmenu vien piespiest nokārot ir mazākais stāsts. Labākais ir, ka uzņēmēji atver savu uzņēmumu durvis, pārliecina, ka tas ir interesants darbs un ir iespējas," domā Vasiļevskis.
Tāpat arī Izglītības un zinātnes ministrijas vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne skaidro, ka eksāmenu rezultātiem jābūt respektētiem, un augstskolām būtu tie jāizmanto, uzņemot reflektantus:
„Ja tas ir fizikas centralizētais eksāmens, tad augstskolai nedrīkst būt izvēle neņemt vērā šo eksāmenu. Tādā gadījumā ir jēga šim fizikas eksāmenam. Pretējā gadījumā tas ir soda mērs - ja fiziku neizvēlas, tad uzliksim to obligātu. Tā nekas nebūs kārtībā."
Matemātikas skolotāju apvienības prezidente Rudīte Andersone vērtē, ka jaunieši, kas ir spēcīgi matemātikā, labāk izvēlas studēt ekonomiku, jurisprudenci vai informācijas tehnoloģijas, jo pēc šīm studijām cer atrast labāk apmaksātu darbu.
„Problēma ir pragmatismā: ko darīs pēc tam. Tie, kurus interesē, tie aiziet, tie ir entuziasti, piemēram, Franču licejā tiek audzināta jauna fiziķu paaudze ar zinātniski pētnieciskiem darbiem. Neaiziet jau visa klase, bet tie, kuriem interese ir radīta un arī attīstīta."
Andersone arī bažīgi raugās uz iespēju nākotnē matemātikas eksāmenu sadalīt līmeņos, jo jau tagad tajā tiek pārbaudītas skolēna prasmes. Viņa aicina atgriezties pie domas, ka jābūt obligātajiem eksakto zinātņu eksāmeniem.
