Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Intervija ar Normundu Krapsi

Grib izglītot apsardzes darbiniekus

Iespējams, apsargiem būs vairāk jāmācās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Apsargs – tai turpmāk būtu jābūt profesijai, kas cilvēkiem jāapgūst izglītības iestādēs. Ar šādu priekšlikumu nākusi klajā Latvijas Drošības biznesa asociācija. Tikmēr cita apsardzes uzņēmumu asociācija uzskata – laikā, kad apsarga profesija nav pieprasīts amats, ir riskanti paildzināt apsargu apmācības ilgumu. Šādā gadījumā vienkārši neviens nenāks strādāt.

Plašas diskusijas apsardzes nozarē izraisījusi ideja celt apsardzes darbinieku kvalifikāciju. Latvijas Drošības biznesa asociācija nākusi klajā ar ideju, ka no 2017. gada pirms darba uzsākšanas apsardzes darbiniekam būs jāiziet speciāls apmācību kurss, kura ilgums varētu būt no 480 līdz 640 stundām.

Puse no mācībām notiktu reālā darba vidē. Plānota arī gradācija, topošajiem priekšniekiem būtu jāmācās vairāk un ilgāk, kamēr zemāka līmeņa darbiniekiem mazāk. „Šobrīd programma ir tikai viena. Tās ir 160 stundas, kuru veic mācību centri, izsniedz apliecības un pēc tam darbinieks iet Valsts policijā kārtot eksāmenu. Ja eksāmenu ir nokārtojis, tad saņem sertifikātu un var doties darbā,” saka Latvijas Drošības biznesa asociācijas priekšsēdētājs Jānis Zeps.

Asociācijā uzskata - nav pietiekami ar sertifikāta iegūšanu, apsargu darbam ir jākļūst par valstī atzītu krietni prestižāku profesiju un tas prasa pilnvērtīgāku apmācību. Ar šobrīd esošajām 160 stundām nav pietiekami, lai kvalitatīvi iemācītu apsargiem, piemēram, nepieciešamības gadījumā evakuēt cilvēkus, aizturēt likumpārkāpējus un iegūt zināšanas par valstī pastāvošajiem likumiem.

Kā arguments tam, ka apsargiem jākļūst izglītotākiem, tiek minēts arī apstāklis, ka šie cilvēki apsargā ne vien veikalus, bet arī daudzas valsts un pašvaldības iestādes un viņiem ir nepieciešamas krietni plašākas zināšanas par šobrīd prasītājām. „Iepazīstoties ar tiesībsarga atzinumu, kur izmeklēšanas lieta ir gājusi divus gadus, mēs nevaram apgalvot to, ka izglītības kvalitāte būtu labākā. Profesionālās pilnveides programmas saturs un apjoms neļauj iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences, lai cilvēks varētu izpildīt uz pašreizējo brīdi esošos 45 apsardzes nozarē esošos amatus,” saka asociācijas konsultants Guntars Loba.

Pret tik būtisku apmācību ilguma pieaugumu iebilst cita apsardzes kompāniju pārstāvošā biedrība – Drošības nozaru kompāniju asociācija, kurā tiek lēsts, ka līdzšinējo 50 eiro vietā mācības nākotnē varētu izmaksāt pat 500 eiro. „Ja cilvēkam ir nepieciešams darbs, tad es šaubos vai viņš 640 stundas būs gatavs iet mācīties. Jau pašlaik nereti ir gadījumi, kad  tiek pieķerti cilvēki, kuri strādā  bez apsardzes darbinieka sertifikātiem un, visticamāk, tādu cilvēku skaits palielināsies, un jautājums, vai atbildīgās institūcijas – Valsts policija – spēs izkontrolēt šādas situācijas,” atzīmē Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Marcinkēvičs.

Tikmēr Iekšlietu ministrijā spriež, pašai nozarei savā starpā ir jāvienojas par kompromisu, pretējā gadījumā pastāvošā sertificēšanas sistēma netiks mainīta. Saprotams, ka klienti un sabiedrība labprāt vēlētos ikdienā sastapties ar izglītotākiem apsardzes darbiniekiem, jautājums tikai, kā tas varētu ietekmēs apsardzes tarifus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti