Panorāma

Piemin pirmos kritušos strēlniekus

Panorāma

SM gaidīs informāciju par L.Loginovu

Dažādi redzējumi par mediju nākotni

Iespējamiem NEPLP locekļiem atšķirīgs redzējums par mediju nākotni

Kardināli pretējs redzējums par sabiedrisko mediju attīstību, pragmatiski un arī ļoti ambiciozi mērķi. Tik dažādas vīzijas par iespējamo darbu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) intervijās Latvijas Televīzijai iezīmēja jaunie kandidāti uz vakanto padomes locekļa vietu. Saeimas komisija viņus uzklausīs novembra beigās.

Juris Saukāns kā žurnālists aktīvi darbojies 90. gados, veidojis raidījumus galvenokārt Latgales televīzijā un rakstījis reģionālajiem laikrakstiem. Šobrīd ir Mediju aģentūras AZ valdes loceklis. Kā līdzšinējās NEPL padomes lielāko trūkumu min vājo komunikāciju.

„Šobrīd tie paziņojumi, kas nāk no SWH grupas vai no [Uģa] Poļa kunga vadītās radio grupas, viņi ir pretrunīgi, notiek savstarpēja lamāšanās, cīnīšanās par kaut ko, bet NEPLP šajā situācijā nav pat īsti pateicis cilvēkiem, kur ir tā problēma nozarē,” saka Saukāns.

Viņš ir skeptisks par padomes lēmumiem sodīt TV kanālus „Rossija RTR” un „Pirmo Baltijas kanālu”, uzskatot – informācijas pieejamības ierobežošana nav šī gadsimta instruments. Bet, viņaprāt, šiem kanāliem varētu liegt dalību Latvijas reklāmas tirgū, ja netiek nodrošināts saturs valsts valodā. Viņaprāt, reklāmas tirgu vajadzētu pamest arī sabiedriskajai televīzijai.

Pretējās domās ir Pirmā Baltijas kanāla (PBK) mātesuzņēmuma „Baltijas mediju alianse” jurists Sergejs Kārītis. Viņš NEPL padomē darbojies jau iepriekš un kandidēja arī iepriekšējās padomes locekļu vēlēšanās. „Par iziešanu no reklāmas tirgus - es uzskatu, ka tas nav jādara, jo savā ziņā tas tomēr.. lai piedalītos reklāmas tirgus naudas pelnīšanā, jānotur latiņa. Ja nebūs vairs šīs latiņas noturēšana, var zust kvalitāte,” saikni starp finansēm un kvalitāti uzsver Kārītis.

Sabiedrisko mediju apvienošanai Kārītis neredz politisko gribu, bet iestājas par 15% sabiedriskā pasūtījuma finansējuma piešķiršanu komercmedijiem. Ilggadējo saistību ar Pirmo Baltijas kanālu Kārītis par šķērsli darbam padomē neuzskata. „Nekādi interešu konflikti nevar veidoties, jo es esmu tikai darba ņēmējs. Es neesmu ne PBK akcionārs, ne valdē, līdz ar ko es nesaskatu nekādas problēmas. Kad es kandidēju uz iepriekšējo padomi, es arī biju PBK, ar maniem lēmumiem PBK tika sodīts,” viņš saka.

Visaugstākos mērķus sev uzstādījis konsultāciju aģentūras „Absolute Management” valdes loceklis Sergejs Ancupovs, kurš, darbojoties mediju uzraugā, gatavs atrisināt gan sabiedrības sašķeltības, gan iedzīvotāju skaita mazināšanās problēmas. „Es redzu, ka es varu būt noderīgs. Man vienkārši ir pieredze - ne tikai jautājumos par sabiedrības sašķeltību, bet vispār stratēģijās, un tā kā man ir šī pieredze un prakse, es varu būt noderīgs, tas ir galvenais,” saka Ancupovs.

Viņš uzskata, ka jāpalielina finansējums sabiedriskajai televīzijai un atsevišķi arī tās saturam krievu valodā, bet ir pret mehānisku sabiedrisko mediju apvienošanu. Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām viņš konsultējis Ingunu Sudrabu, bet uzsver – viņam simpātiski ir visi politiskie spēki. 

1990. gadu sākumā veidojis saturu krievu valodā Latvijas televīzijā un laikrakstā „Diena”. Tiesa, 2010. gadā, iecelts par „Dienas” redaktoru, atstāja šo amatu jau pēc 10 dienām darbinieku protestu dēļ. „Mani uztvēra kā oligarhu ieliktu cilvēku. (..) Un tajā laikā, kas bija apmēram divas nedēļas, es nevarēju pārliecināt cilvēkus, ka tā nav (..). Tas, kas ir ar [Ingunas] Sudrabas kundzi un „No sirds Latvijai” - es vienu mēnesi tiešām satikos un konsultēju, tas bija vienu vai divus mēnešus,” atzīmē Ancupovs.

Vēl viena kandidāte uz vakanto padomes locekļa vietu – Žanna Helmane - interviju atteica, norādot, ka nevēlas, lai viņas izteikumi par nozari tiktu vērtēti kā spiediena izdarīšana uz jomu, kuru var nākotnē nākties pārraudzīt. Viņa gan piekrita izklāstīt savu redzējumu gadījumā, ja Saeima viņu apstiprinās šajā amatā.

Helmane strādājusi ar kristīga satura raidījumiem. Savu redzējumu Saeimas komisijā kandidātiem paredzēts izklāstīt novembra beigās.  Atkārtoti uz vietu NEPL padomē kandidē arī žurnālists Guntis Rozenbergs, rakstniece Eva Mārtuža un Komunikoloģisko pētījumu centra pārstāvis Aleksandrs Mirļins.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti