Ieslodzītajiem cietumos trūkst darba vietu

Latvijā ir deviņas ieslodzījuma vietas pieaugušajiem un tajos atrodas nepilni 4000 cilvēku.

Darbs cietumos ir 25% no visiem ieslodzītajiem.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes resocializācijas daļas priekšniece Svetlana Trubačova saka, šāda situācija ir teju visos cietumos Eiropā. Viņa atzīst - darba vietu skaits ir ļoti ierobežots. “Cietumos ir izveidojusies rinda uz darba vietām. Bet rindas kārtībā cietuma administrācija mēģina nodrošināt tomēr ar darbu notiesātos,” norāda Trubačova.

Ieslodzītie izvēlas strādāt vairāku iemeslu pēc.

Pirmkārt, tā ir resocializacija, lai iznākot brīvībā cilvēkam būtu prasmes un pieredze. Otrs iemesls – iespēja segt civilprasības, atlīdzināt kaitējumu cietušajiem un palīdzēt ģimenei.

Darbu ieslodzītajiem piedāvā cietums. Strādāt par apkopēju, cietuma virtuvē vai citos saimniecības darbos. Tie ir darbi, kuriem nevajag augstāko izglītību, tikai motivāciju. Vēl ir iespēja strādāt pie uzņēmējiem, kuri cietuma teritorijā ierīkojuši ražotni. Lai pieteiktos darbam, cietuma priekšniekam jāraksta iesniegums.

“Norādot to amatu, kurā viņš vēlētos strādāt, savu izglītību, darba pieredzi. Ja ir runa par saimnieciskās apkalpes štatiem, tad cietuma priekšnieks izvēlas vai ir brīva vieta. Ja ir runa par komersanta draba vietu, tad iesniegumi tiek apkopoti,” pauž Trubačova.

 

Atklātā tipa cietumos esošie var strādāt arī ārpus tā teritorijas. Darbam brīvībā gan ir nepieciešama speciāla atļauja.

Trubačova stāsta, ka vispieprasītākie darbi ir saistīti ar ražošanu. “Vislielākais notiesāto skaits ir nodarbināts šūšanas ražotnē, kokapstrādē. Mums ir arī notiesātie, kuri strādā cietuma teritorijā esošajā veikalā. Makšķernieku piederumu ražotnē, trīs cietumos, tur arī notiesātie ir nodarbināti,” viņa klāsta.

Strādāt var visi ieslodzītie. Taču ir darbi, kurus likums liedz veikt ar brīvības atņemšanu sodītajiem. “Tie ir darbi, kas saistīti ar finanšu līdzekļiem. Ar auto transportu, datortehniku un gadījumos, ja vajadzētu vadīt cietuma darbiniekus,” norāda Trubačova.

Atšķiras arī samaksa. Notiesātiem, kuri izcieš sodu slēgta tipa vai daļēji slēgta tipa cietumā maksā pusi no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Trubačova uzsver, tā ir taisnīga atlīdzība. “Kāpēc 50%? Jo nav komunālo maksājumu. Visu sedz valsts,” viņa pauž.

Latvijas Radio vēlējās uzzināt uzņēmēju domas par nodarbinātību cietumos. Kāpēc viņi nolēmuši dot darbu ieslodzīts. Taču neviens no uzrunātajiem ierakstā runāt nevēlējās, norādot, ka šāda informācija par viņiem varētu kaitēt firmas tēlam.

Tiesa, ziņas par uzņēmumiem, kuri cietumu sienās piedāvā darbu, ir publiskas.