Šis rādītājs Latviju par antilīderi Eiropas Savienībā nepadara tāpēc, ka Latvijā ir vairāk recidīvistu. Lielā mērā viņi brīvībā nemaz neprot dzīvot, jo nonākuši atkarību gūstā un iemantojuši paziņas noziedzīgajā pasaulē. Turklāt valsts, pašvaldības, darba devēji un sabiedrība kopumā palīdzēt viņiem nemaz tā nesteidzas.
Māris Luste sevi sauc par ilggadēju cietumu sistēmas darbinieku. Viens no viņa galvenajiem darbības mērķiem ir panākt visas sabiedrības gribu, «lai notiesātais, atstājot cietumu, nekad vai vismaz pēc iespējas ilgāk neizdara jaunu noziegumu». Taču sabiedrībai gan līdz šim vairāk interesējis tas, cik nodokļu naudas iztērējam ieslodzīto uzturēšanai, nevis tas, kā viņiem palīdzēt sākt normālu dzīvi.
Māris Luste skaidro, ka pašlaik aptuveni 70% aiz restēm nokļuvušo vēl brīvībā ļāvušies atkarību raisošu vielu lietošanai. Tādēļ kopš pērnā gada Lustes vadībā sākts projekts «Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā». Tas nenozīmē paplašināt esošo ieslodzījuma vietu, bet veidot Latvijā vēl nebijušu struktūru cietumnieku atkarību ārstēšanai.
Vairāk nekā astoņus miljonus eiro vērtajā projektā Olainē cels jaunas ēkas un apmācīs 240 darbinieku, tajā skaitā ap 70 pieņems darbā no jauna. Plānots, ka jau aiznākamā gada pavasarī vienlaicīgi divi simti ieslodzīto no visiem Latvijas cietumiem pēc Norvēģijas un Polijas pieredzes sāks ārstēt atkarības. Tas viss ļaus mainīt cietumnieku domāšanu, uzskata Luste.
Plānu īstenošana gan var ieilgt, jo pašlaik par jaunā cietuma projektēšanu un būvniecību strīdas uzņēmēji. Par uzvarētāju ar zemākās cenas jeb teju 4,3 miljonu eiro piedāvājumu atzīta SIA «Re&Re», kas pēc Zolitūdes traģēdijas un Rīgas pils degšanas ar agresīvu dalību konkursos steidz tīrīt aptraipīto reputāciju. Konkurentu firma «Arčers» par pasūtījumu prasīja gandrīz pusmiljonu vairāk, nu tā sūdzējusies iepirkumu uzraugiem. Par sūdzības būtību firmas pārstāve Vita Noriņa gan runā tikai vispārīgi.
Līdz ar jaunās cietuma struktūras būvniecību Olainē arī likumdevējs pēc tam, kad krīzes dēļ pārtrauca šo jomu finansēt, nu sācis domāt, kā mazināt recidīvu bijušo cietumnieku vidū. Otrdien Saeimas iekšlietu komisija sāka spriest, ka vajadzīgi grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā. Kā stāsta komisijas vadītājs Ainars Latkovskis no «Vienotības», grozījumi paredzēs finansējumu un nosacījumus nevalstiskā sektora vēl lielākai iesaistei cietumnieku atgriešanā labākā dzīvē.
Par šiem likuma grozījumiem turpinās spriest jaunā Saeima. Tai būs arī jāatrod nauda, lai jau pēc Norvēģijas finansējuma iztērēšanas ik gadu uzturētu jauno atkarību ārstēšanas institūciju pie Olaines cietuma.
