Rīgas Centrālcietumā nobalsojuši 369 ieslodzītie, Daugavgrīvas cietumā Daugavpilī nobalsojuši 328 ieslodzītie un Valmieras cietumā nobalsojuši 167 ieslodzītie.
Kopumā ieslodzījuma vietās esošo vēlētāju aktivitāte nav būtiski mainījusies un vērtējama kā augsta, norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Savukārt procentuāli ieslodzīto skaitam lielākā vēlētāju aktivitāte šoreiz bija novērojama Iļģuciema cietumā Rīgā, kur nobalsoja 118 no 138 ieslodzījumā mītošajām sievietēm, un Olaines cietumā, kur nobalsoja 137 no 168 ieslodzītajiem.
Pašreiz Latvijas ieslodzījuma vietās ir izvietotas apmēram 3500 ieslodzītās personas, no kurām tiesības piedalīties vēlēšanās ir 2455. Eiropas tiesu prakse apliecina, ka aizliegums vēlēt ieslodzītajiem ir nesamērīgs cilvēktiesību ierobežojums un nesaskan ar mūsdienīgas, tiesiskas cietumu sistēmas principiem. Latvijā Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties gan tie vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, gan tie, kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Ieslodzīto tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās tiek nodrošinātas arī Igaunijas un Lietuvas ieslodzījuma vietās.
KONTEKSTS:
13.Saeimas vēlēšanās 6.oktobrī bija zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Saeimā iekļuvuši septiņi politiskie spēki.
Visvairāk mandātu – 23 – jaunajā Saeimā ieguva “Saskaņa”, kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties. Tāpēc “KPV LV”, kura ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 deputātu vietas, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam, kurš spējīgs izveidot valdību. Mazāk procentu balsu, bet tikpat daudz deputātu vietu ieguvusī Jaunā konservatīvā partija arī nav atteikusies no iespējas veidot valdību.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078
Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57