Viņa pastāstīja, ka saslimuši nav ne ieslodzītie, ne cietumu darbinieki. Ieslodzījumu vietās ir spēkā gan valsts noteiktie ierobežojumi, gan arī iekšējie lēmumi un rīkojumi. "Ierobežojumi ir diezgan būtiski. Tās ir satikšanās ar radiniekiem, tuviniekiem. Ierobežoti pienesumi. Procesa virzītāji, advokāti, probācijas dienesta darbinieki tiekas ar ieslodzītajiem, izmantojot īslaicīgās tikšanās telpas, kas nodalītas ar stiklu," sacīja Spure.
Katrs jaunais ieslodzītais, nonāktot cietumā, uz 14 dienām tiek ievietots karantīnā, lai pārliecinātos, ka nav inficējies ar Covid-19. Savukārt darbiniekiem, ierodoties darbā, tiek mērīta ķermeņa temperatūra - ja tā ir paaugstināta, darbiniekam tiek teikts vērsties pie ģimenes ārsta.
Spure arī informēja, ka ieslodzītie pret situāciju izturas ar sapratni un jūtas droši. IeVP ir arī izstrādāts plāns gadījumam, ja cietumos kādai personai tiktu konstatēts Covid-19 - ir sagatavotas speciālas telpas, kuros izolētās kamerās būtu iespējams izvietot šādus cilvēkus.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
