Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Gads pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Mācībstundas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Trešās grupas invalīdiem un audžuvecākiem veselības apdrošināšana būs jāmaksā pašiem

Ieskats vienā tiesvedībā: Bērna liktenis izlemts vēl pirms bāriņtiesas sēdes

Ieskats vienā tiesvedībā: Bērna liktenis izlemts vēl pirms bāriņtiesas sēdes

Bāriņtiesas visā Latvijā katru gadu no ģimenēm izņem aptuveni 1000 bērnu, un nav vienotas statistikas par to, cik daudziem no šiem bērniem izdodas atgriezties bioloģiskajā ģimenē. Bāriņtiesas stāsta, ka lēmumus par vecāku tiesību pārtraukšanu tās pieņem demokrātiski un ne tik drakoniski kā citās Eiropas valstīs.  Bet kāda ģimene turpina tiesāties par bāriņtiesas lēmumu, kas, pēc darbinieku izteikumiem spriežot, bija pieņemts vēl pirms bāriņtiesas sēdes.

Lēmumus pieņem tikai tad, ja bērna dzīvība un veselība ir apdraudēta, notikusi smaga vardarbība. Pagājušajā gadā vecāku tiesības atņemtas vairāk nekā 1200 ģimenēm, 760 prasības celtas tiesā par vecāku tiesību pilnīgu anulēšanu, kas vispār izslēdz iespēju ģimenei būt kopā.

44 gadījumos vecāki bāriņtiesas lēmumu pārsūdzējuši tiesā, bet tiesa atcēlusi tikai četrus bāriņtiesas lēmumus.

Galvaspilsētā pagājušajā gadā no ģimenēm šķīra 310 bērnus. Galvenie iemesli – vecāku atkarības problēmas, neatbilstoši sadzīves apstākļi un vardarbība. Rīdzinieki ir arī aktīvākie bāriņtiesas lēmumu pārsūdzētāji. Tieši Rīgā katru gadu tiesa izskata lauvas tiesu šāda rakstura lietu, kas vispār nonāk līdz tiesām, aptuveni 30. Šī statistika arī rāda, ka tikai katra desmitā ģimene vēršas tiesā, un, ņemot vērā laika un naudas resursus, kas tam nepieciešami, var pieņemt, ka tās ir ģimenes, kas patiesi cīnās par saviem bērniem.

Adoptētāja versija: Bāriņtiesas personīga nepatika

Latvijas Radio pirms vairākiem mēnešiem stāstīja par ģimeni Rīgā, kas adoptēja divas meitenes no bērnunama, un uz aizdomu pamata par iespējamu vardarbību strīds par vecāku tiesību pārtraukšanu bija nonācis līdz pat Augstākajai tiesai. Pēdējais gadījums, kad vecāku tiesības vardarbības dēļ adoptētāju ģimenei Rīgā pavisam atņemtas, bija pirms četriem gadiem.

Vēl vienā gadījumā pagājušajā gadā bērns no ģimenes izņemts pirmsadopcijas procesā. Cienot sievas vēlmi ģimenes identitāti neatklāt, vīrieti sauksim par Linardu.

“Vēl pirms šīs bāriņtiesas sēdes pie sievas pienāca bāriņtiesas darbiniece Guna Kalniņa un teica, lai pēc sēdes atnāk, lai vienotos par meitenes mantu nodošanu bāriņtiesai. Tas arī skaidri parāda, ka adopcijas pārtraukšana jau bija izlemta pirms sēdes, ja pirms sēdes mums jau saka, sarunāsim, kā mantas atdot. Piedodiet, nu, mūsu izpratnē tas ir klajš pārkāpums,” par bāriņtiesas sēdi stāstīja Linards. 

Ģimenē aug bioloģiskais bērns, pusaugu puika, taču pirms vairākiem gadiem Linards kopā ar sievu vērsušies Rīgas bāriņtiesā ar lūgumu piešķirt adoptētāja statusu. Šo statusu piešķir uz vienu gadu, bet pieprasījums pēc bērniem ir liels un rindas ir garas.

Ģimene sākotnēji vēlējusies meiteni vecumā līdz trīs gadiem, taču sapratuši, ka nesagaidīs. Adoptētāja statuss šādā gadījumā būtu jāpagarina vairākus gadus pēc kārtas, tāpēc, pēc pirmās šādas pieredzes, ģimene izteikusi vēlmi adoptēt meiteni ne vecāku par sešiem gadiem.

Grūtības sākās vēl pirms meitenes ienākšanas ģimenē, kad, kā vīrs stāsta, darba dēļ neapmeklējis vienu bāriņtiesas psihologa konsultāciju un tiešā tekstā saņēmis bāriņtiesas psiholoģes draudus par statusa nepagarināšanu.

Personīgā bāriņtiesu darbinieku nepatika pret ģimeni ir viena no Linarda versijām, kādēļ nācies saskarties ar pazemojošu attieksmi.

“Mana versija ir, ka, iespējams, ka tas varētu būt saistīts ar kādām dāvanām, pateicībām. Sieva, konsultējoties ar tām mammām, kas arī gatavojās adopcijai, izrādās, ka ļoti daudzas piekopj praksi ierasties ar dāvanām. Piemēram, pīrādziņiem, konfektēm. Bāriņtiesas darbinieces bija ļoti pateicīgas, priecīgas, pieņēma,” stāstīja Linards.

“Mēs ar dāvanām negājām. Tā vietā es vēlos norādīt, ka man vairāk iznāca strādāt ar ierēdni Ingunu Kampari, viņa rakstīja ar lielām drukas kļūdām, un es kā intelektuāla darba veicējs to rādīju un aicināju labot, un ar to es viņai arī neiepatikos,” pauda Linards.

Par lēmumu izņemt bērnu brīdina vēl pirms bāriņtiesas sēdes

Piecgadīgā meitene, ienākot ģimenē, runājusi tikai krievu valodā. Dažu mēnešu laikā apguvusi latviešu valodu un bijusi vērojama meitenes attīstība. Linards stāstīja, ka sākumā meitene bieži histēriski lēkājusi, kad kaut kas nepaticis, bet vēlāk no šī ieraduma atteikusies.

Līdz adopcijai Linarda ģimene tā arī nenonāca, jo pēc četriem mēnešiem meiteni no ģimenes izņēma bāriņtiesa. Viss sācies ar aicinājumu vērsties bāriņtiesā, ja rodas kādas grūtības. Linarda sieva tā arī darījusi, paudusi, ka jūtas nogurusi. Tam sekojis paziņojums par krīzi ģimenē, un abus bērnus izsauca uz bāriņtiesu.

Ticis pausts arguments, ka vecāki neieklausās paši savā dēlā, kuram pret jauno māsu esot greizsirdīgas jūtas.

“Tur, kur dēls saka, ka viņš pilnībā grib meiteni, tur ir teikts, ka ar dēlu ir manipulēts, tas ir vecāku viedoklis. Savukārt bāriņtiesa citē dēla vārdus, ka grib, lai viņa aizvāktos, par kuriem vispār nav skaidrs, vai tiešām viņš tādus ir teicis,” stāstīja Linards.

Par lēmuma nelabvēlīgu iznākumu ģimene brīdināta vēl pirms sēdes noturēšanas.

Tālāk bāriņtiesas lēmumu par meitenes izņemšanu no ģimenes Linards ar sievu apstrīdēja tiesā, tāpat nākamo lēmumu par adoptētāja statusa nepagarināšanu.

Šī lieta aizvien atrodas Rīgas apgabaltiesā, otrajā tiesu instancē, un sprieduma pasludināšana pārcelta vairākkārt. Tagad uz aiznākamo nedēļu.

„Tāda sajūta, ka tiesa izvairās pieņemt lēmumu,” spriež vecāki. Pirmajā instancē tiesa atzina, ka šis statuss noraidīts nepamatoti, un tādēļ jaunā sprieduma pārcelšanas dēļ nerunīga ir strīdā iesaistītā otrā puse, bāriņtiesa.

Bāriņtiesas pārstāve Linda Veržbicka sagatavojusi īsu komentāru, kuru nolasa, bez iespējas uzdot papildu jautājumus.

“Lietas sarežģītības dēļ apgabaltiesa ir atlikusi sprieduma pieņemšanu un pilna teksta sastādīšanu jau trīs reizes. Šobrīd ir noteikts, ka spriedums būs pieejams 21.novembrī, līdz ar to, kamēr Rīgas bāriņtiesas rīcībā nav pilns tiesas spriedums un nav zināma tiesas argumentācija un motīvi, bāriņtiesa atturas sniegt komentārus par konkrēto lietu,” paziņoja bāriņtiesa.  

Bērnu tiesību inspekcija bāriņtiesas pusē

Ģimene vērsās arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, rakstot iesniegumus. Taču saņemta atbilde, ka bāriņtiesai esot taisnība, jo tā aizstāv bērnu intereses un ir rīkojusies likumīgi. Inspekcijas atbildēs lasāms, ka dominē bāriņtiesas celtie argumenti, piemēram, par to, ka satikties ar meiteni pirmo reizi ieradusies tikai māte. Tātad ir pamats šaubām par to, vai visa ģimene atbalsta adopciju. Ģimenes viedoklis papildus netika noskaidrots.

“Priekš kam ir tāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija? Tad jau jebkurš robots var pārrakstīt to pašu, ko konfliktā viena iesaistītā puse apgalvo, un tad jau inspekcija nav vajadzīga, es nesaprotu, par ko viņi algu saņem?” sašutumu neslēpa Linards.

“Tas, ka izvērtējums var kādai personai patikt vai nepatikt, ja tā var teikt, tā ir viena lieta. Šis bāriņtiesas darbs ir vērtēts no bērnu interešu viedokļa. Un tikai tiesai ir tiesības šos bāriņtiesas lēmumus grozīt, atcelt. Inspekcijai šādu tiesību nav,” uz pārmetumiem atbild  Bērnu inspekcijas Bāriņtiesu departamenta direktore Valentīna Gluščenko.

Gadā inspekcijā par bāriņtiesu darbu ienākot ap 300 sūdzību. Taču arī gadījumos, kad inspektori konstatē pārkāpumus, viņu secinājumiem ir vien ieteikuma raksturs, kas bāriņtiesām nav saistošs.

Tiesvedība turpinās, bērns – audžuģimenē

Pirmās instances tiesa un Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Inga Juhņēviča-Knoka pirms gada bāriņtiesas lēmumu par meitenes izņemšanu no ģimenes atzina par prettiesisku un uzdeva bāriņtiesai par pienākumu atvainoties ģimenei par morālo kaitējumu.

Tiesnese atsakās komentēt pirms gada pieņemto spriedumu, aizbildinoties, ka spriedums pasludināts slēgtā, nevis atklātā sēdē. Ģimenes prasības apmierināja daļēji, jo tiesnese neuzskatīja, ka meitene jāatgriež Linarda ģimenē.

Šobrīd meitene dzīvo kādā audžuģimenē, tuvoties viņai Linardam, sievai un dēlam ir aizliegts.

Rīdzinieki ir aktīvākie bāriņtiesu lēmumu pārsūdzētāji, liecina statistika. Konkrētā ģimene tiesājās arī par adoptētāju statusa anulēšanu un šajā strīdā uzvarēja.

Tiesa uzdevusi bāriņtiesai šo statusu atgriezt, taču bāriņtiesa spriedumu pārsūdzēja, un strīda rezultāti pašlaik iestrēguši Rīgas apgabaltiesā, kas vairākkārt atcēlusi sprieduma paziņošanu.

Savu neatkarīgu atzinumu šajā strīdā gatavojis arī Tiesībsarga birojs. Juristi secinājuši, ka meitene no ģimenes izņemta prettiesiski, vēl pirms bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas.

“Lai arī gan mēs, gan bāriņtiesa, droši vien katra puse cer uz sev labvēlīgu spriedumu, mēs skaļi nevaram pateikt, kāds būs tiesas spriedums, un tas mums raisa bažas, vai nav kāda sarunāšana vai kāda cita veida aktivitātes, ja bāriņtiesas ierēdņi uzreiz skaļi pasaka, ka spriedums būs noteikti par labu bāriņtiesai?” sacīja Linards.  

Par vecāku tiesību pārkāpumiem iepriekšējos „sistēmas bērnu” rubrikas raidījumos tiesībsargs runājis vairākkārt. Arī šajā gadījumā konstatēts, ka bāriņtiesas rīcība neatbilst labai pārvaldībai.

Tāpat birojs rosinājis Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai izskatīt iespējamus grozījumus likumdošanā, kas uzlabotu pašreizējo situāciju. Atcelt bāriņtiesu lēmumus var vienīgi tiesa.

Bāriņtiesu reformai termiņu nav

Labklājības ministrija pirms vairākiem mēnešiem publiski rosināja grozīt likumu un bāriņtiesas no pašvaldībām nodot valstij, tiesu mehānismam. Tas varētu risināt tādas problēmas kā dažādā bāriņtiesu interpretācija par bērnu tiesībām un sekmētu arī šo iestāžu neatkarību.

Reforma esot jau izstrādāta un šobrīd notiekot tās izvērtēšana, bet konkrētu lēmumu un provizorisku datumu, kad šie lēmumi varētu tikt pieņemti, vēl neesot.

Labklājības ministrijas vecākā eksperte Baiba Stankēviča nepiekrīt tam, ka pašlaik bāriņtiesu kontroles mehānisms varētu likties nepietiekams.

“Mūsu inspekcija pēc būtības vada un uzrauga bāriņtiesu darbu. Visas metodiskās vadlīnijas, semināri, izglītojošie pasākumi visām bāriņtiesām ir vienādi. Ja bāriņtiesa veic kaut kādas pretlikumības, tad inspekcija vienmēr to ir nokontrolējusi. Tā kā es negribētu piekrist, ka nav kontroles, jo inspekcija diezgan tur rūpi pār bāriņtiesām, metodiski vada,” uzskata Baiba Stankēviča.

Savas pārdomas par sistēmas efektivitāti ir arī Bāriņtiesu departamenta direktorei Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Valentīna Gluščenko sacīja, ka inspekcijas kontrolē pašvaldības, kas pašlaik atbild par bāriņtiesām, bet pašvaldības ieklausās negribīgi, ja to vispār dara.

Bāriņtiesu nodalīšana no pašvaldībām gan esot politisks lēmums, un līdz šim pret to asi iestājusies Tieslietu ministrija.

Ja reforma izgāzīsies tā pa īstam nesākusies, inspekcija plāno valsts kontroli pār pašvaldību dienestiem palielināt. Gluščenko atklāja, ka esot jauna iecere reizi piecos gados vērtēt bāriņtiesu darbu padziļināti, nevis kādas konkrētas sūdzības ietvaros.

Tā, piemēram, sākot ar to, cik locekļu ir bāriņtiesā, cik pašvaldībā iedzīvotāju? Cik nepilngadīgo bērnu un kāda ir bāriņtiesu darbinieku izglītība? Lai stiprinātu bāriņtiesu darbu, piesaistītu profesionālākos speciālistus, jau desmit gadus likumā iekļauta norma, kas ļauj trim pašvaldību bāriņtiesām apvienoties vienā. Bet desmit gadu laikā nav bijis neviena šāda precedenta.

“Ir bijuši gadījumi, kad mēs rakstām pašvaldībai, ka bāriņtiesa, teiksim, tādās lietu kategorijās nav ievērojusi to un to. Pārkāpusi to un to. Lūdzam vērtēt atbilstību amatam. Nu… tie redzējumi ir tādi ļoti atšķirīgi pašvaldību kontekstos. Labākajā gadījumā pašvaldības aizsūta kaut ko pamācīties, ievēl vēl klāt kādu locekli. Kā es teicu, mūsu doma ir tāda, ka šāda kopskata veidošana varbūt varētu palīdzēt pašvaldībām kritiskāk paskatīties uz savām bāriņtiesām,” sacīja Glušenko.  

Bāriņtiesu lēmumi bieži vien netop vienas dienas laikā. Visbiežākie iemesli bērna šķiršanai no ģimenes ir alkohols, pamešana vientulībā un arī vardarbība, par kuru bijuši vairāki „sistēmas bērnu” tēmai veltīti ieraksti. Tomēr interpretācija par to, kas ir vardarbība, atšķiras ne vien starp dažādām Eiropas valstīm, bet arī dažādās Latvijas pašvaldībās un pat ģimenēs.

Lai gan valsts iestādes pašlaik apmāca un izglīto bāriņtiesu darbiniekus pēc vienotiem standartiem un cer nākotnē šis funkcijas nodot valsts tiesu mehānisma pārziņā, pagaidām jāsecina, ka bāriņtiesu darbošanās atšķiras.

Raidījuma tapšanas laikā otrdienas vakarā Latvijas Radio sociālajos tīklos saņēma vēstuli no kādas aizbildnes, kura sūdzas par galvaspilsētas bāriņtiesas darbinieku negatīvu attieksmi, kas vairākas rīdzinieku ģimenes atturējusi arī no adopcijas.    

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti