Ieskats valdības tapšanas mokās 109 dienu garumā

13. Saeimā ievēlēto partiju sarunas par koalīcijas un jaunās valdības izveidi ilga 109 dienas. 

Dienu pēc 6. oktobrī notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām partiju pārstāvji publiskajās diskusijās vēl bija krietni atturīgi par jaunas koalīcijas aprisēm, vien apliecinot, ka pauž gatavību plaša spektra valdībai bez “Saskaņas”.

Drīz vien Jaunā konservatīvā partija paziņoja par "sarkano līniju" darbam ar Zaļo un Zemnieku savienību. Nacionālā apvienība un "Attīstībai/Par!" gan sākotnēji uzstāja uz plašu koalīciju.

Pirmā sarunas par valdības veidošanu uzņēmās Jaunā konservatīvā partija ar Jāni Bordānu vadībā, taču “KPV LV” nesteidzās turpināt šīs sarunas. Arī “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība skaidru atbildi nepauda. Bet "Attīstībai/Par!" piedāvājumu noraidīja.

Divas nedēļas pēc vēlēšanām un politiķu mēģinājumiem vienoties partijas tomēr nolemj premjera izraudzīšanu atstāt prezidenta Raimonda Vējoņa ziņā, taču viņš atsakās to darīt līdz Saeimas jaunā sasaukuma sanākšanai uz pirmo sēdi un partiju darbu pie koalīcijas veidošanas sauc par neapmierinošu.

Neoficiāli izskan, ka visvairāk balsu valdības apstiprināšanai Saeimā varētu savākt “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks. 

Taču politiskajiem spēkiem aizvien neizdodas vienoties par potenciālo valdības vadītāju, un prezidents ir spiests izraudzīties kandidātu - viņš dod divas nedēļas Bordānam no Jaunās konservatīvās partijas koalīcijas aprišu izveidei. Taču jau pēc nepilnas nedēļas sarunas nonāk strupceļā, un trīs partijas aicina nominēt citu premjera kandidātu.

Pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma un partiju nespējas aizvien pašiem vienoties prezidents atkal spiests lemt par jaunu kandidātu - šoreiz izvēle starp Arti Pabriku no "Attīstībai/Par!" un Aldi Gobzemu no "KPV LV". Lai gan partijas gaida nākamo nomināciju, Vējonis gan nesteidz to darīt un aicina partijas aktīvāk strādāt. Turklāt viņš brīdina par iespējamo plānu B, ko gan vēlāk neīsteno.

Uz Rīgas pili atkal dodas Pabriks un Gobzems, gaidot Vējoņa lēmumu. Viņš nolemj dot divas nedēļas "KPV LV" pārstāvim.

Kārtējā sarunu ciklā vien pēc pāris dienām iezīmējas domstarpības, un vēlāk Gobzems no sarunām izslēdz "Attīstībai/Par!". Turklāt nesaskaņas redzamas arī pašā "KPV LV" frakcijā, Artusam Kaimiņam iebilstot pret Zaļo un Zemnieku savienības dalību valdībā. Gobzems atsauc sākotnējo piedāvājumu partijām un paziņo, ka valdībā aicinās bezpartejiskus profesionāļus. Tas negūst partiju atbalstu, un Vējonis atsauc arī otro nomināciju.

Drīz vien savu kandidatūru no potenciālā piedāvājuma veidot valdību atsauc Pabriks, taču vienlaikus partijas piedāvā mazākās frakcijas "Jaunās Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa kandidatūru. Sākotnēji "Jaunā Vienotība" ir atturīga par to, bet vēlāk, Kariņam uzņemoties iniciatīvu, sākas nākamais sarunu raunds, kas gan apstājas pie Gobzema kā ministra kandidatūras.

Tajā brīdī kļūst skaidri saskatāmas nesaskaņas starp Gobzemu un Kaimiņu, kas vēlāk noved pie "KPV LV" balsojuma par Kaimiņu frakcijas vadītāja biedra amatā. Vēl spilgtāk tās kļūst redzamas debatēs pirms Saeimas balsojuma par valdību, kad daļa "KPV LV" balsoja par valdību, bet daļa - pret.

Oficiālu nomināciju premjera amatam Kariņš saņēma vien nedēļu pēc Jaungada svinībām. Pēc potenciālo ministru nosaukšanas savu kandidatūru atsauca "KPV LV" deputāts Didzis Šmits un vairāki šīs partijas deputāti paziņoja par Kariņa valdības neatbalstīšanu. Tomēr šim amatam tika izvirzīts jauns kandidāts, "KPV LV" apliecināja atbalstu valdībai un 23. janvārī jaunā valdība Kariņa vadībā tika apstiprināta.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti