Latvijas zvejniekiem komerciāli svarīgākās zivju sugas ir reņģes un brētliņas. Bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas zivsaimniecības labad nākamgad šo sugu zveju plānots samazināt. Rīgas jūras līcī reņģu zveju par 4%, bet brētliņu zveju visā Baltijas jūrā par 20%. Ietekme uz nozari gan nebūs liela, prognozē zivsaimnieku organizācija.
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas izpilddirektors Viesturs Ūlis skaidro: "Es domāju, ka liela ietekme nebūs, jo mums jau trīs gadus iepriekš bija samazinājums par 20%. Attiecīgi divus gadus atkal pieauga par 20, 18. Var teikt, ka viņš staigā tādā trīs gadu periodā uz augšu, uz leju, nu un zvejnieki ar to rēķinās, ka tāda zveja arī būs."
Situācija ar reņģu krājumu Rīgas jūras līcī kopumā jau vairākus gadus ir laba. Tāpēc zvejas samazinājums tieši līcī par 4% nebūs sāpīgs. Turklāt Baltijas jūrā kopumā – tas ir ārpus Rīgas jūras līča – reņģu nozveja tiks palielināta par 14%. Cita situācija ir ar brētliņu zveju.
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta: "Tas, kas mums varbūt ir sāpīgākais no šiem samazinājumiem, tā ir brētliņu zvejas iespējas. Es varu teikt, ka droši vien sarunas vēl notiks starp Baltijas jūras valstīm. Un iespējams, ka tur var būt kaut kādas variācijas, cik liels varētu būt šis samazinājums."
Pašreizējais Eiropas Komisijas piedāvājums samazināt brētliņu nozveju Baltijas jūrā par 20% ir saistīs ar to, ka šī zivju suga ir mencas barības suga. Un tā kā mencas krājums nav labā stāvoklī, brētliņas ir vajadzīgas mencas atjaunošanai. Diskusijas par konkrētiem ierobežojumiem turpināsies vēl septembrī. Plānots, ka gala lēmums tiks pieņemts 17. vai 18. oktobrī, kad piedāvājumu izskatīs ES Padome.
